Garastāvoklis:	hungry
Mūzika:	Coldplay - Lost!

Pēc aizvadītās nedēļas nogales pasākuma ar devīzi "Kopā lopā", drūmi spriežu par to, vai tad tiešām es jau būtu palikusi veca, taču mani pasākums nez kāpēc garlaikoja. Pat ne garlaikoja - negribējās līst ārā no telts un kaut ko darīt, bet gan palikt guļam, lai gan tā nu ir lieta, ko var darīt arī pēc tam mājās. Patiesi, kāpēc tā? Kur viss jaunības entuziasms un pohujisms par kārtējo negulēto nakti? Vienalga - nākamajā dienā ir darbs vai nav. Kur vēlme pielieties un kaut-kur-turpat-vienalga-kur atlūzt?
Tā kā jāaizbrauc uz vēl kādu festu šovasar pārbaudīt, vai tā vaina manī, vai varbūt pasākumā.

Vasara, vasara, kam tu tā steidzies, neesmu pat vēl īsti apradusi ar domu, ka ārā beidzot ir silts un jauks laiciņš, kad jau, raugi, klāt atkal septembra lietavas un dubļi būs. Mūsu kaķis arī paaudzies ne pa jokam, man jau sāk šķist, ka nu tam radījumam tā kā pietiks augt:D

Pusdienas laiks, un vēders tukšs.