vakar pielauzu sevi un aizbraucu vakarā uz Rīgu. tas jau nekas, ka man nākamajā dienā skola, bet nu gacho bija jādzird. esītī biju pirmo reizi un man patikās tas, ka tur bija daudz vietas. koncerta laikā man pa galvu trāpīja viena no bundzinieka maskām, kamēr es priecājos par otra bundzinieka masku, ko met publikā. hah tāds normāls vakars, braucot mājās man pat viss miegs pazuda.
man bija mazāk nekā 3h ko pagulēt, lai celtos uz skolu. ja es būtu dzērusi, tad droši vien tas būtu vieglāk izdarāms, jo man parasti tā ir. bet šoreiz es brutāli sev liku kāpt ārā no gultas, jo man vēl bija jāpabeidz/ jāuztaisa darbs viens, kura atzīme arī būs semestra atzīme. acis vispār vaļā nevērās. pēdējā mirklī pirms autobusa vēl printeris atteicās strādāt. beigās sanāca līdz autobusam skriet, kas mani nedaudz atmodināja, bet tikai nedaudz. vilcienā aizmigu, protams, un tad, kad pamodos, sapratu, ka man pierē rieva iespiedusies no loga malas. skolā itkā nebija grūti ar uzmanības noturēšanu, bet galva dikti dulla vēl joprojām, jo neesmu normāli gulējusi. ātrāk beidzās lekcijas, aizgājām ar B uz izstādi Ķīpsalā par darba iespējām un karjeru. vairāk atgādināja kaut kādu skola 2009. pēc tam pabiju viņas kafejnīcā.
runāju caur degunu un tētis jau smejas, ka man balss lūzums.
viss ir tur pat, kur bija pirms nedēļas.
un tak saka, ka nejaušības nenotiek nejauši, bet gan tur visam ir kāda doma. tad nu vakar man likās, ka baigā nejaušība notika, bet beigās es sapratu visu. un labi vien ir.