alus manā dzīvē nedaudz atkal atgriezās kopš vasaras beigām.

nav forši pamosties dienas vidū un tikai tagad ēst brokastis.
kursa ballīte bija forša, telpas dievīgas. kaut kas asiņoja, kaut kas vēma, bet tas tā. iepazinos ar daudziem, ko vel nepazinu, bet nu vārdus neatceros.
daži mistiskie cilvēki, kurus pirmo reizi mūžā redzēju, bija pamanījuši, ka tajā vakarā kopš skolas sākuma man ir izlaisti mati kursa biedru klātbūtnē. wtf. ar mani iepazinās kā ar zaķīti. es ceru, ka to neatcerēsies un mani lekcijās tā nesāks saukt.
tad vēl bija kaut kādas derības vai kas, nu man vajadzēja 3 selgas cepumus minūtē apēst un es būtu 10ls dabūjusi, bet man selgas cepumi nepatīk. dabūju sevī tikai vienu.
pēc tā visa ar Baibu laidām uz Vecrīgu, dabūjām cilvēkus, kas taksi izmaksā. un pēdējo stundu līdz pirmajam vilcienam es vienkārši miru nost. vilcienā saproti, ka jāzvana tētim, lai brauc uz staciju pakaļ, ieslēdz telefonu, kurš arī gandrīz kā nomiris, un aizmiedz. pēc laika piecelies un zvani un atkal aizmiedz.
aj trakums.