vakardiena bija extra stulba. no rīta es vienkārši nerunāju ne ar vienu, diena nedaudz izčakarējās un plāni visi nojuka.
neiedziļināšos sīkumos, bet pēc laukiem es paņēmu vāģi un aizbraucu uz pilsētu satikt viņu, bet savās dusmās uzbļāvu viņam un liku izkāpt. tad aizbraucu uz nomaļāku stāvvietu, ieslēdzos, uzgriezu skaļi mūziku, atlaidos pāri milzīgajiem ādas sēdekļiem [es pašlaik lielos] un sāku gruzīties. kādu apmēram pusstundu tur pasēdēju, tad aizbraucu atpakaļ pie viņa, palūdzu piedošanu un viss labi. kāvāmies ar olām, pēc tam aizbraucām pie viņa. kkāda ballīte jau priekšā. nu vecākiem. diez gan dīvaini, bet viņa mamma mani pasauca kopā uzpīpēt.

izrādās, ka viņa mamma, kad gaidīja mazo brāli un vēl nezināja vai būs meitene vai zēns, bija izdomājusi meitenei vārdu. tādu pašu kā man, jo viņai ļoti ļoti patīkot tas vārds. un tagad viņa esot ļoti laimīga, jo viņas ģimenē tagad ir sieviete ar tādu vārdu :) jauki.

pirms braukšanas prom viņš visādus jaukumus sarunāja, ka jau vienmēr, kad viņam mēle raisās. [ha] mājās biju tikai 1os.

laikam jāaiziet izpurināt mašīnai paklāju. nedaudz sanāca sasmērēt.