Valmierā nodejojām dejas un uzreiz bez nekādas gaidīšanas un koncerta skatīšanās braucām mājās. protams, mūsu sniegums nebija no tiem labākajiem, visiem uztraukums, viss juka. lai nu kā, atpakaļceļš bija jautrs. rums, dziļās sarunas ar Kasparu un dziesmas.
visi tagad domā iet uz krekliem, man jau nu arī gribētos, lai gan man nav kā tikt uz Jelgavu un kā tikt mājās, bet es nesaprotu vai gadījumā es jau pēc 10min nebūšu atlūzusi un vai vispār man tādai kaut kur jēga iet. rīt tāpat būs jāsēžas pie stūres un tā.

duša. duša. duša.
vēl ir iespēja, ka mani tūlīt kāds izvilks no mājas, bet es domāju, ka diez gan maza iespēja.