Comments: |
Kaa tas ir domaats? (vieniigais, kas tieshaam ir bonuss no lielas graamatu lasiishanas beerniibaa, ir tas, ka komatu un citu pieturziimju lietojums man bija pashsaprotams, pirms to saaka maaciit skolaa)
Grāmatu lasīšana mēdz tikt pielīdzināta inteliģencei. Tomēr liela daļa lasīto grāmatu ir daiļliteratūra, kas nereti ir bezvērtīga. Kas pēc būtības maz atšķiras, piemēram no TV skatīšanās. Kas, starp citu, arī ir nepamatoti negatīvi stereotipizēta. Ne jau datu nesējs nosaka vērtību, bet gan saturs.
| From: | pirx |
Date: | 26. Janvāris 2010 - 21:57 |
---|
| | | (Link) |
|
vrjoš, scuko!
Grāmatu lasīšana būtiski atšķiras no TV skatīšanās, jo TV Tev iebaro sagatavotu bildi, savukārt grāmata liek iedarbināt iztēli.
pārspīlēti tas viss ir. pārspīlēti. un kāds labums ir no iztēles darbināšanas? ir kāds labums? domā vizuālie tēli nerosina iztēli vēl vairāk? pārāk stereotipiski ir šie secinājumi.
Mhm, un man, piem, kino rada dziivaakas emocijas vairumaa gadijumu. Graamataam pluss ir Teikumos buuveetais saturs, jo sadziivee un, teiksim, tajaa pashaa tv viss notiek paarsvaraa vienkaarshvalodas dialogos. Nu tipa var teikt, ka graamatu lasishana (again, saturs) paplashina valodas/domu bagaatibu
Es nesaku, ka grāmatas lasīt ir slikti. Bērnībā tas ir jo sevišķi vērtīgi. Bet pretnostatīt visu lasāmvielu, kā labu visam, ko rāda TV, kā sliktu ir nepareizi. Cita lieta ir tā, ka mūsdienu standarta televīzijas Latvijā rāda sūdu. Tas jau ir cits jautājums.
Pievienojos par valodas bagātību. Patiesībā var atšķirt cilvēkus, kuri lasa grāmatas no tiem, kuri nelasa. Ļoti bieži pirmie var skaidrāk noformulēt domas vārdos , bagātināt un padarīt interesantus tekstus, tiem nav jāiespringst uz sinonīmu atrašanu, viņi prot labāk uzstāties (prezentācijās utt.). Protams, es nenoliedzu retu izglītojošu programmu kā piemēram discovery channel un science. Un tomēr - arī tur bieži vien viss pasniegts vienkāršotā veidā. Tā teikt informāciju iebāž ar karoti mutē.
| From: | pirx |
Date: | 27. Janvāris 2010 - 09:24 |
---|
| | | (Link) |
|
Ir vēl viena atšķirība - lasot ir platāka informācijas plūsma, līdz ar to Tu divu (cipars patvaļīgs) stundu laikā vari gūt vairāk informācijas, nekā skatoties TV vai klausoties skaņu ierakstu.
Par informāciju nav taisnība, jo ~80% informācijas cilvēks iegūst ar acīm. Līdz ar to, teorētiski video ieraksts dod lielāku iespēju gūt informāciju fiksētā laika posmā. Iedomājies - uz video ekrāna tiek rādīts (vai norunāts) teksts (no tās pašas grāmatas) un fonā ir attēls. Tu vari iegūt gan teksta informāciju, gan vizuālo informāciju.
Tas, ka tā informācija, kā arī viss raidījums pa LNT vai TV3 (piemēram) ir bezsakars, jau ir cits jautājums. Ir taču arī labi video sižeti.
| From: | pirx |
Date: | 27. Janvāris 2010 - 11:41 |
---|
| | | (Link) |
|
Un grāmatu Tu ar ausīm lasi?
Manā skatījumā, vizuāli uztveramās informācijas daudzums grāmatā ir daudz mazāks, nekā tas ir iespējams video. Ja vien tev grāmatā nešķiet ļoti būtisks fonts, atstarpes starp rindām un papīra tonis.
| From: | pirx |
Date: | 27. Janvāris 2010 - 12:49 |
---|
| | | (Link) |
|
Grāmatā jau var likt arī bildes. | |