| |
[30. Nov 2009|09:59] |
Mani kretinē visi tie negatīvie vispārinājumi par latviešiem. Mentalitāte tāda un šitāda, tas nav labi un šitas nav labi. Tomēr ir te kāds piemērs, kas liek aizdomāties. Par to pašu mentalitāti un negatīvisma aģitāciju.
Ir te kāds, ja tā drīkst izteikties, tuvu stāvošs Latvijas un vietējā kapitāla - latviešu uzņēmums. Ražo patiešām kvalitatīvu, konkurētspējīgu produkciju - izejmateriālu ražotājiem. Ražo jau ar pieredzi - vairāk kā 10 gadus. Produkciju eksportē gan uz Eiropu, gan citur pasaulē. Firma un produkts ir atzīts eksporta tirgos un firma ir viens no lielākajiem ražotājiem reģionā (Eiropā). Tomēr vienu no tirgiem iekarot ir patiešām grūti. Un, kā smejies, kā ne, bet viens no visgrūtāk apgūstamajiem tirgiem ir Latvijas tirgus.
Pēc kopējiem ražošanas apjomiem viss Latvijas tirgus (potenciālais!!) labākajā gadījumā varētu būt ne vairāk, kā desmit procenti no tā, ko firma patreiz pārdod. Reāli vietējā tirgū pārdod tikai dažus procentus no saražotā. Tomēr arī tas ir svarīgi un pie Latvijas tirgus tiek strādāts. Tomēr tie nedaudzie potenciālie klienti - ražotājfirmas, kas mums šeit Latvijā ir, parasti izvēlas ārvalstu izejmateriālu, nevis vietējā ražotāja izejmateriālu. Kāpēc? Varbūt tāpēc, ka ārvalstu materiāls ir kvalitatīvāks? Kvalitātes ziņā vietējā ražotāja produkcija ir pilnībā konkurētspējīga. Varbūt tāpēc, ka ievestajam materiālam ir zemāka cena? Nav zemāka, drīzāk otrādi. Tu vari pierādīt kā vēlies - ar citu klientu atsauksmēm, ar cenu, ar kvalitāti, vari aicināt uz uzņēmumu, paskatīties uz ražošanas procesu, laboratorijām, direktors var braukt un mēģināt pārliecināt. Bet racionāli argumenti te nedarbojas. No Latvijas ražotāja neņem. Tāpēc, ka Latvijas ražotājs. Vācijas ražotājs taču ir labāks. Tāpēc, ka Vācijas. Un viss. Pat atsakās braukt ciemos apskatīt ražotni. Laika neesot.
Tad nu ir jums te konkrēts piemērs par mentalitāti. Starp citu, ne obligāti latviešu, nereti - latvijiešu mentalitāti. Vai, precīzāk sakot, par negatīvisma propagandu. Cilvēku apziņā tik ļoti ir iesēdies tas, ka Latvijā viss ir slikti, ka cilvēki paši sāk zāģēt zaru, uz kura sēž.
Lai nu kas, bet vietējā ražotāja atbalstīšana, pretstatā ārvalstu ražotāju atbalstam, ir viena no tām lietām, kas ļoti reāli var uzlabot ekonomisko situāciju valstī (ja vien ir vēl palicis, ko atbalstīt). |
|
|
| Comments: |
Vai tik ne Līvānu optiskās šķiedras ražotāji? Bet stereotips par to, ka šeit strādāt nemāk nav radies no tukša gaisa, līdz ar to es neredzu lielu nelaimi piesardzībā; ļaužu vainošana neuzticībā ir, emm, ideālistiska.
Kā jau teici, lv tirgus viņiem ir max 10%, bet, ka redzams, nav, nekādi nav viņiem iespējas šo tirgu savām rokām atvērt, jo tādas ir mūsu vēsturiskās tradīcijas. Pagājuši laiki, kad varēja aģitēt "trīs cukura karotītes pie kafijas, par katru no cukurfabrikām".
Lūk, kad/ja turpinās parādīties mūsējie konkurētspējīgi uzņēmumi, parādīsies ziņas par viņu veiksmēm, tad, lēnītēm, arī sabiedrības viedoklis sāks mainīties — pamatoti, nevis uz kādu brīnumainu izņēmumu bāzes.
Nē, tā nav Līvānu optiskā šķiedra. Nav jau arī būtiski, kas tas ir par uzņēmumu. Bet runa jau te nav par piesardzību, bet par stūrgalvīgu attieksmi, kuru nevar pārvarēt piedāvājot racionālus argumentus. Jā, tas ir stereotips. Un stereotips pēc definīcijas ir priekšstats, kas nereti (bieži) ir maldīgs.
Nezinu, kas tur ir ar tām vēsturiskajām tradīcijām, bet uzņēmējdarbībā taču noteicošajam vajadzētu būt peļņai un racionāliem argumentiem. Un šajā gadījumā uzņēmums izvēlas dārgāku materiālu no firmas, kas ir tūkstošiem kilometru attālumā, tā vietā, lai paņemtu tādu pašu materiālu no firmas, kas runā tavā valodā, atrodas līdzās un ar kuru visus jautājumus var izrunāt daudz ātrāk un vieglāk.
Nu, tāpēc es arī saku, ka degpunktā vietā vajag rādīt saturīgus raidījumus, kādi televīzijā ir redzami tajā laikā, kad vairums cilvēku jau guļ, nevis pist cilvēkiem prātus ar negatīvismu. Jo mums jau pozitīvu piemēru netrūkst, tikai trūkst vēlmes tos atrast un parādīt. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}