Nē, tā nav Līvānu optiskā šķiedra. Nav jau arī būtiski, kas tas ir par uzņēmumu. Bet runa jau te nav par piesardzību, bet par stūrgalvīgu attieksmi, kuru nevar pārvarēt piedāvājot racionālus argumentus. Jā, tas ir stereotips. Un stereotips pēc definīcijas ir priekšstats, kas nereti (bieži) ir maldīgs.

Nezinu, kas tur ir ar tām vēsturiskajām tradīcijām, bet uzņēmējdarbībā taču noteicošajam vajadzētu būt peļņai un racionāliem argumentiem. Un šajā gadījumā uzņēmums izvēlas dārgāku materiālu no firmas, kas ir tūkstošiem kilometru attālumā, tā vietā, lai paņemtu tādu pašu materiālu no firmas, kas runā tavā valodā, atrodas līdzās un ar kuru visus jautājumus var izrunāt daudz ātrāk un vieglāk.

Nu, tāpēc es arī saku, ka degpunktā vietā vajag rādīt saturīgus raidījumus, kādi televīzijā ir redzami tajā laikā, kad vairums cilvēku jau guļ, nevis pist cilvēkiem prātus ar negatīvismu. Jo mums jau pozitīvu piemēru netrūkst, tikai trūkst vēlmes tos atrast un parādīt.

(Reply to this) (Parent)