Dzeru ar pienu un cukuru, bet tāpat tai garsai ir nozīme. Vai pieradumam pie garšas :D Bet nu jā - man ir svarīgi, lai nav rūgtu, par stiru, par vāju.. Jo tos gadījumus nespēj glābt ne piens, ne cukurs.
Protams, ja esmu kaut kur ellē ratā, kur manas kafijas nav, varu izdzert eteju jebkādu, lai neparubītos. Bet mājās tomēr prasās ierastā garša.
Senāk dzerto ikrīta kafijaskruzi tuksā dūšā (kas galīgi neesot labi), nu esmu aizstājusi ar šķīštošās kafijas pulveri klāt 4graudu pārslām, kuras ēdu ar pienu un cukuru, un riekstiem un rozīnēm. Garsiņai. un arī pamosties palīdz. Tas ir viens no maniem mīļēdienim kopš bērnības. Nu un tad pēc šādām brokastīm, ja vien kaut ko baigi smago nepierijos pusdienās, varu izvilkt līdz vakaram nemiegojoties.
Bet tās vairākas krūzes dienā parasti prasās, ja darbā naturāli nav gaisa. Kopš tur stiepju savu CO2 mērītāju un laicīgi vēdinu, nav vairs tā, ka darbā acis kristu ciet.