|
13. Dec 2023|11:03 |
Pirms dažiem gadiem sāku dzert kafiju. Pirms tam visa sava mūža laikā biju izdzēris varbūt puskrūzi aiz pārpratuma. Kaut kā nebija vajadzības. Neatceros, kāpēc iesāku. Ticamākā ir versija, ka bija vēlu vakarā vai pa nakti jābrauc ar mašīnu un gribējās neaizmigt. Tā es šo dzērienu arī uztveru - kofeīna deva, lai veiktu kaut kādus specifiskus uzdevumus. Dzeru to pārsvarā tikai trīs gadījumos, kad jābrauc ar auto un nāk miegs, kad ir tusiņš, bet pietrūkst možuma, lai izturētu dzerstiņu vajadzīgajā līmenī un reizēm, kad dodos sportot. Bet šī gada laikā esmu dažas reizes iedzēris arī bez šiem specifiskajiem uzdevumiem. Sāku justies, ka esmu mazliet pietuvojies ofisa atkarībniekiem, kas dzer vairākas reizes dienā. Tas gan man nedraud, jo ikdienā es dzeru tēju.
Tagad par to domājot, es ieklausos tajā kafijas tēmā, kas skan kaut kur reklāmās, radio, tv. Visiem vajag "labu", "garšīgu" kafiju. Un vajag, visiem vajag. Agrāk tam vispār nepievērsu uzmanību, bet tagad liekas tik dīvaini, redzot, ka tā ir tāda atkarību izraisoša viela, bez kuras liela daļa cilvēku savu dzīvi nemaz nevar iedomāties. Es gan varu iztikt, es toties nevaru bez saldumiem. Katram savs. Jā, nekad īsti neesmu sapratis, ar ko atšķiras laba kafija no nelabas. Ja miegs vairs nenāk, tad jau taču ir laba. Ne jau garšas dēļ cilvēki to dzer. Nē, nu varbūt cilvēki maķītī un hesītī arī ēd dēļ jaukās atmosfēras un mīlīgi čaukstīgā iepakojuma, bet smēķē, jo patīk ik pa laikam pastāvēt ārā aukstumā un patīk smēķu paciņas dizains. Aha, un šņabi dzer, jo garša patīk. Laba kafija laikam ir tāda, kurai nav nekādas specifiskas piegaršas, ko es, kā neprasmīgs lietotājs pamanītu. Piemēram, skāba, ļoti rūgta, pavēsa. Vārdu sakot, es pamatā dzeru šķīstošo, jo to mājās vienkārši un ātri uztaisīt. Man ir arī tā vienkāršā mokas ierīce, bet liela ķēpa un rezultās, manuprāt, ne ar ko nav labāks par šķīstošo no paciņas. Nebūtu žēl nopirkt kādu aparātu, bet tiešām neredzu tādu atšķirību, par ko būtu vērts maksāt. Pie tam, runā, ka pupiņas esot ātri jāizlieto, bet pie maniem dzeršanas tempiem uz paciņas beigām speciālisti mani nopels, ka jau dzeru salmus.
Ha, bet es toties nopirku olīveļļu. Iepriekšējo 0,5l izlietoju vairāk, nekā gada laikā. Tikai cepšanai. Maz tērēju, lai gan cepu katru dienu. Bet svaigā pudele jau pāri pusei dažās nedēļās. Atklāju, ka var mierīgi ar to veikalā cepto maizi ņukāt iekšā. Ir garšīgi. Mazos apjomos pat veselīgi. Pareizā olīveļļa arī baigā tēma. Pirkšu vēl un testēšu vēl. |
|