Comments: |
Mans pienesums kovidistu panikā bija viena 70ml dezinfekcijas želeja (jo tieši tovakar man bija jādodas uz Amsterdamu).
Mazliet vairāk kā parasti nopirku kapātos tomātus bundžā, tunci, pupiņas (nu tur - ja parasti pirku pa bundžai, tad nopirku divas). Lai retāk uz veici jāiet (tikai pēc svaigās pārtikas).
Bet tā, nekas nav mainījies, izņemot - var strādāt no mājām jau mēnesi no vietas.
Ai, man gan ir mainījies. Darbā nē, bet ārpus darba. Svaru zāle ir ciet, ar draugiem satikties arī nedrīkst. TV + kompis. Nav forši.
Man ir tā, ka es eju pastaigāties un braukāt ar velo biežāk nekā ne-koronas laikā :D
Jo es neesmu tik nogurusi pēc darba, vairs nav jāpavada laiks ceļā no darba uz mājām. Man arī veicas, ka dzīvoju nelielā ciemā un apkārt ir daudz zaļo zonu - liels parks, citi ciemi, lauki, kur klīst, ezers.
Pie draugiem arī bijām palīdzēt dārza darbos pie viņu mājas. Pirms tam pārliecinoties, ka NL valdība neaizliedz :)
Īstenībā, ja nebūtu ciet restorāni un skolas un veikalā obligāti jālieto rati nevis grozs, tad nemaz nevarētu pateikt, ka kaut kas ir mainījies, jo ciema centrs pa dienu ir pilns ar auto un ļaužiem un visi joprojām iet iepirkties, pastaigāties pa parku.
Ievēroju to, ka šobrīd karstākais hobijs ir braukāt apkārt ar skritulenēm. Pilns ar rollerbleidistiem.
Mums izskatās, ka ir mazliet vairāk skrējēju un tie, kuri vienkārši pastaigājas. Jo citu jau īsti nav ko darīt. Uz ielām un pārtikas veikalos nekādas īpašas atšķirības nav. Izņemot to, ka Rimi un Maximā var novērot cilvēkus maskās. Runā, ka lielveikali strādā (daļa no veikaliem), bet esot galīgi tukši, pārbaudījis neesmu. Kopumā daudzi cilvēki ievēro distancēšanos. Ir, kas neievēro, bet kopumā apzinīgo ir vairāk.
Es kā likumpaklausīgs pilsonis izmaiņas ļoti izjūtu, jo nedrīkst vairs normāli satikties ar draugiem un doties, piemēram, uz bāru vai kādu publisku pasākumu. Vientuļi jāizolējas. Mana neaktīvā sociālā dzīve ir atnīkusi gandrīz līdz nulles pozīcijai. Bet TV un kompja laiks ir maksimālajā pozīcijā. | |