Viss ir labi un būs arvien labāk! -

Viss ir labi un būs arvien labāk! -

veed_logs

[	userinfo	\|	sc userinfo	]
[	archive	\|	journal archive	]

Links

[

Links:

google komiks Nr.1 komiks Nr.2

]

	[15. Nov 2019\|21:30]
Šodien darbiņā saēdos visādus sūdus. Pirmssvētku diena, kaut kādi te kliņģerīši, saldumiņi u.c. Pieļāvu kļūdu un apēdu gabaliņu no rīta. Tas rezultējās tajā, ka šobrīd es jūtos kā pussūds. Tikko pēc darba un pirms zāles apmeklējuma jutos kā pilnīgs sūds, tagad jau uz pusi labāk. Protams, ka es neapēdu tikai "gabaliņu no rīta", tas viss, kā jau vienmēr, izvērtās tā, ka ēdu sūdus visu dienu, ja maisam gals vaļā, tad jau nav vairs jēgas skaitīt kaut kādus tur gabaliņus. Nesaprotus tos cilvēkus, kuri spēj apēst "tikai vienu gabaliņu". Es nespēju. Nu, nekas, es toties spēju gandrīz visu dienu neēst vispār un gandrīz katru dienu trenēties. Katram savs. Vismaz ir skaidrs, kas mani sagaida tuvākās dienas un nedēļas. Es vispār brīnos, ka es tikai tagad esmu sapratis un sajutis saistību starp pareizu, veselīgu ēšanu un labu pašsajūtu. Tiklīdz tu ēd normāli, tu jūties labi, tiklīdz ēd sūdus, jūties kā sūds. Pirmajā brīdī, protams, ir tik forši apēst to kūciņu, končiņu vai piciņu. Jūties lieliski, bet pēc īsa brīža jūties riebīgi un gribi turpināt ēst to pašu. Un sāk velties sniega pika no kalna, kamēr vakarā, kad veic dienišķo vakara skrējienu pēc darbiņa tu fiziski jūti savu vēderu, kas protestē pret visām šitajām mocībām. Un tagad paskatīsimies uz pozitīvo scenārīju - tu ēd savu lieso gaļu, biezpienu, rupju maizi, olas, dārzenīšus u.c. labumus. Mazliet, protams, gribās iekost kādu draņķi, bet tu savaldies, uzkod kādu auglīti. Ar laiku pierodi. Ēdot vairāk olbaltumvielas mazāk gribas ēst draņķi. Sāc atkal kāpt kalnā, nevis ripot lejā. Skats uz puspliko sevi spogulī tevi iepriecina. Nevarētu teikt, ka man arī šad tad nav uznācis kaut kāds draņķīgs noskaņojums par dzīvi kopumā vai atsevišķām tās pozīcijām. Tomēr, ja tā mēģina atcerēties, tad tiešām neatceros, ka tādās reizēs esmu bijis lieliskā fiziskā formā. Kaut kā neiet kopā sēras un melanholija ar apēstu biezpienu, liesu gaļu, plakanu vēderu un paceltiem svariem. Nu, kā var justies slikti, ja tu esi dzīves labākajā fiziskajā formā? Nevar. Par šo man arī ir škrobe, ka šo sakarību neesmu atklājis agrāk. Kur tu biji agrāk vistas fileja, biezpien un svaru stieni?!
Link	nopel mani

Comments:

From:	polija
Date:	16. Novembris 2019 - 08:28

(Link)

Es gan joprojām nesaprotu, kā Tu dabū kopā maratona skriešanu ar svaru stieņa cilāšanu, bet nu ok..
A kkādus tur ķip dziļos musīšus stiprinošos vingrojumus arī taisi?

Lūk apbrīnoju, kā vari tā pavisam "atmest". Ma joprojām šķiet, ka kafija tikai ar pienu bez cukura ir šausmas, bet atteikties neesmu gatava, ik pa brīdim paslīd rociņa veikalā uz kādu piparkūku vai šokolādes batoņiņu. Man gan kg īsti no tādām lietām klāt nenāk, jo laikam kopumā tas ar velo uz/no darba kko nodzen, bet man šķiet, ka man āda ir tā, kam tie cukuri nepatīk. Pumpas priekšā pakaļā metas..

(Reply to this) (Thread)

From:	veed_logs
Date:	20. Novembris 2019 - 13:30

(Link)

Jā, cukuri principā ir kaitīgi, no tiem visādas problēmas rodas. Pat augļus pārāk daudz ēst nav labi.

Nē, nekādus dziļos muskuļus nestiprinu. Pat īsti nezinu, kur tieši tie ir. Tiesa gan, esmu gana daudz dzīvojies pa svaru zāli vingrojot, tāpēc domāju, ka taisu pareizos vingrinājumus arī mugurai un kājām, kas tieši palīdz stiprināties un netraumēties. Tiem cilvēkiem, kas skrien un vispār svarus necilā, tiem gan vajadzētu stiprināt tos "dziļos muskuļus".

Bet skriešanu un svaru cilāšanu apvienot ir vienkārši. Tikai jārēķinās, ka ļoti labus rezultātus tu nesasniegsi ne vienā, ne otrā sportā. Abos būsi viduvējs.

(Reply to this) (Parent)