Man jau izdalās - 11.30 darbadienās. Tieši uz pusdienām. Un tad es eju ēst! Laikam, kamēr vari ēst kā pēc pulksteņa, tad viss ir ok, problēmas sākas tad, ja netiec pie savām pusdienām 11.30.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par to jau stāsts, ka ēdienreizes strikti "pēc pulksteņa" izveido organismu, kas galīgi nav piemērots nosacītām krīzes situācijām, kur "krīze" šim iestājas pat tad, ja tiek izlaista viena ēdienreize konkrētā laikā, nemaz nerunājot par ko ekstremālāku:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es domāju, ka organisms ir gana spējīgs, lai pārciestu dažādas situācijas, par to es nesatraucos. Bet, tiesa, kad man gribas ēst, tad gribas, tad ir jāiet un jāēd, tad viss jāmet pie malas. Tomēr, ja nepaēd, tad arī nekas traks nenotiek, pēc laika pārstāj gribēties.

(Reply to this) (Parent)

Nu, definēsim krīzi. Mans organisms ap 11:30 sāk cerīgi kurkstēt, bet, ja kādos 11:50 neko nav dabūjis, apklust un vismaz pagaidām nav sagādājis ne cukura kritienu ģībonī, ne kuņģī izkostu caurumu vai ko tamlīdzīgu. Bet var jau būt, ka es kaut ko neesmu pamanījis.

(Reply to this) (Parent)