Nu, te gan ir vairāk tāds kā iņ/jaņ, nevis kašķis. Lielajam vairumam vīriešu tīk analizēt notikumu ar bēdīgām beigām cēloņus, īsti nekautrējoties lietot gana aprakstošus epitetus. Lielajam vairumam sieviešu tas šķiet nepieklājīgi, viņām šķiet dabiski "just līdz"(lai ko tas nozīmētu) pilnīgi nepazīstamam cilvēkam, visai viņa ģimenei un pat paviršiem paziņām. Vīrieši šo sieviešu attieksmi uzskata par idiotisku liekulību, sievietes, savukārt, vēso vīriešu attieksmi - par klaju rupjību un bezkaunību, kas aizskar pašos dvēseles dziļumos. Un šie ir divi nesamierināmi skatupunkti uz vienu uz to pašu notikumu.

Laba ilustrācija ir apraudāšanas/apstāvēšanas ceremonija, kas zināma daudzām tautām. Arī pie mums, Latgalē vēl šobaltdien var saskarties ar to, ka pie mirušā sapulcējušās apraudātājas no tuvējās draudzes un trīs diennaktis skaļi vaimanā, ap, principā, sev nepazīstama cilvēka līķi. Vīriešus šādu procedūru izveicam nevaru iztēloties, nudien.

(Reply to this) (Thread)

Nevaru nepiekrist.

Galvenais, ka viss beidzies labi, cietušo nav un sīcis arī neapģērbts nepaliks.

(Reply to this) (Parent)

Nu nav tā, ka tikai vīrieši ir rezervēti un sievietes jūtīgas šādos gadījumos. Ir visādi cilvēki. Man, piemēram, arī besī pārliecīga jūteļošanās jūteļošanās pēc.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, labi, visas sievietes jau arī nebrauc ar moci, visās lietās ir izņēmumi :D

(Reply to this) (Parent)

Protams. Gan jau, ka ir arī vīrieši, kuriem ēst nedod, dod tik gaužu pinkšķi palaist par aizsaules slieksni pārkāpušo vecmāmiņas brālēna kaimiņa mazmeitas bijušo skolotāju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

piekrītu.

(Reply to this) (Parent)