Pazemīgi esmu gatava atzīties, ka piederu pie pamuļķiem mainstrīma nacionālistu plebejiem; vēsturiski mazizglītotiem un tālāk par savu spundi iz mucā barošanas dienām neredzējušiem tumšiem ķirbju audzētājiem un skābputras strēbējiem, ja.
Man patika Rīgas Sargi, i.e. es domāju, ka tas gabals ir pasniegts vietā un laikā, un bija vajadzīgs.
Tam, iespējams, ir daudzi tehniski un mākslinieciski trūkumi, loģikas problēmas (kuras, šķiet, visneitrālāk un sakarīgāk jau ir aprakstījis![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
simamura), tejas teiktas, ka Elzas monologus, iespējams, sarakstījusi Rukšāne, ir baisi tuvs realitātei, likely.
Visa pārējā te, cibā, redzētā ūdens liešana par šo tēmu gan šķietās esam tāda aplam labi paēdušu filozofu diršana parneparko (tai neizbēgamajā vēsturiskajā kontekstā par ko kinogabals uzņemts - skat. piem. diskusiju piedienasgramata).
Ņujorkas filmu festivālā godalgas, protams, var negaidīt, tomēr vienalga - es domāju, ka to vajag noskatīties, vismaz tālab, lai varētu izteikties par redzētu materiālu, nevis piesārņot komentus ar 'a man teica'.
Man patika Rīgas Sargi, i.e. es domāju, ka tas gabals ir pasniegts vietā un laikā, un bija vajadzīgs.
Tam, iespējams, ir daudzi tehniski un mākslinieciski trūkumi, loģikas problēmas (kuras, šķiet, visneitrālāk un sakarīgāk jau ir aprakstījis
simamura), tejas teiktas, ka Elzas monologus, iespējams, sarakstījusi Rukšāne, ir baisi tuvs realitātei, likely. Visa pārējā te, cibā, redzētā ūdens liešana par šo tēmu gan šķietās esam tāda aplam labi paēdušu filozofu diršana parneparko (tai neizbēgamajā vēsturiskajā kontekstā par ko kinogabals uzņemts - skat. piem. diskusiju pie
dienasgramata).Ņujorkas filmu festivālā godalgas, protams, var negaidīt, tomēr vienalga - es domāju, ka to vajag noskatīties, vismaz tālab, lai varētu izteikties par redzētu materiālu, nevis piesārņot komentus ar 'a man teica'.
bet no mana redzes viedokļa neiecietība ir arī bezgaumīga, un runa nav par vēsturisko kontekstu, bet gan par to, kā mūsu dienās to parādīt, diemžēl šie nedaudzie, taču precīzie akcenti filmu padara par pagājušā gadsimta propagandas, nevis mākslas filmu
Tev, manuprāt, ir pilnīga taisnība, ka mūsdienās būtu vēlams un visādi atbalstāms rīkoties tieši saskaņā ar miera kultūru. Tomēr filma ir par karu, grozi kā gribi. Es no tiesas nevaru iedomāt, kā to būtu varēts uzņemt mūsu dienām 'politkorektāk', tāpēc ka izvairīties no neizbēgamās propogandas, pompa un nacionālpatriotiskiem pārspīlējumiem, kas neatņemami saistās ar šāda tipa notikumiem vienkārši šķiet neiespējami.
Kā tu to būtu iedomājies ekranizēt?