![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nu ko jūs par tām valodām.
Boženka dusmīga, ka vecāki izvēlas krievu valodu, jo noderēs, kad jāmeklē darbs? Neredzu neko nesaprātīgu šai apgalvojumā. Es akurāt domāju, ka pusaudzis, kas meklē vasaras darbiņu par saldējuma pārdevēju uz Jomas ielas, visticamāk, ka to darbu dabūs, ja pratīs latviešu, krievu un angļu, nekā tikai latviešu/angļu vai latviešu/krievu. Es gan pati neesmu saldējuma pārdevēja, taču patreizējo darbu akurāt dabūju tamdēļ, ka to krievu valodu protu. Pēdējās 3 darbavietas visas bija priecīgas par to, sevišķi stroikā noderēja. Nu tagad vispār būtu kā bez rokām.
Nemaz nerunājot par to, ka krievu valodas zināšanas diezgan labi palīdz saprasties ar visiem citiem slāviem arīdzan.
Boženkas uztraukuma kontekstā mani daudz vairāk, piemēram, kaitina outdoori no sērijas "Vid na žiteļstvo v jEeS". Reāli besī!
Par angļu valodas prašanu es pat īsti diskutēt negribu. Tur nav par ko runāt, biedri! Skaidrs celms, ka tā nu tā kā būtu vajadzīga.
Tiesa, neslikti, ja daudz maz padodas arī dzimtās valodas stilistika un varbūt pat gramatika. Sevišķi, ja bērniņš gribētu būt kāds žurnalists vai mēeediju darbonīts. Citādi trīsas skrien tais reizēs, kad pārraižu titros parādās "Anastazialogs". Nesen Dienas interneta vietnē lasāmais virsraksts "Britei konstatē nezināmu slimību" vispār norāva jumtu! Ar to saprotot Lielbritānijas iedzīvotāju, ja kādam (man bija) jāaizdomājas par to.
Reizēm par skādi vispār arī nenāk prasmes lietot galvu tam paredzētajiem mērķiem (un nevis lai viņā ēstu), jo mani arīdzan aizkustina izteikumi a la "Kolumbijā atklāts jauns ezers, tā platums ir 36 tūkstoši kilometru".
Draudziņi, mūsu republikā atlikuši 2.2 miljoni iedzīvotāju, no tiem par tādiem kā latvietīšiem varētu uzskatīt apmēram pusīti, ko, ne? Atliek vien žēlīgi nopūsties un mierināt sevi ar domu, ka pēdējo 1000 gadu laikā tas cipars nav baigi daudz staigājis šurp turp. Ja papēta dabiskā pieauguma tendenci, bērnu skaitu sievietēm reproduktīvā vecumā, paredzamo sagaidāmo dzīves ilgumu, atliks nopūsties vēlvienreizīt. Es jau nu nerunāšu par to visu pārējo salikumu. Es domāju, ka pavisam racionāli būtu sākt mācīties vienu no ķīniešu valodām un vienu no arābu arī. Diemžēl, tam es pati esmu par slinku. Tas arī viss, ko gribēju teikt.
Boženka dusmīga, ka vecāki izvēlas krievu valodu, jo noderēs, kad jāmeklē darbs? Neredzu neko nesaprātīgu šai apgalvojumā. Es akurāt domāju, ka pusaudzis, kas meklē vasaras darbiņu par saldējuma pārdevēju uz Jomas ielas, visticamāk, ka to darbu dabūs, ja pratīs latviešu, krievu un angļu, nekā tikai latviešu/angļu vai latviešu/krievu. Es gan pati neesmu saldējuma pārdevēja, taču patreizējo darbu akurāt dabūju tamdēļ, ka to krievu valodu protu. Pēdējās 3 darbavietas visas bija priecīgas par to, sevišķi stroikā noderēja. Nu tagad vispār būtu kā bez rokām.
Nemaz nerunājot par to, ka krievu valodas zināšanas diezgan labi palīdz saprasties ar visiem citiem slāviem arīdzan.
Boženkas uztraukuma kontekstā mani daudz vairāk, piemēram, kaitina outdoori no sērijas "Vid na žiteļstvo v jEeS". Reāli besī!
Par angļu valodas prašanu es pat īsti diskutēt negribu. Tur nav par ko runāt, biedri! Skaidrs celms, ka tā nu tā kā būtu vajadzīga.
Tiesa, neslikti, ja daudz maz padodas arī dzimtās valodas stilistika un varbūt pat gramatika. Sevišķi, ja bērniņš gribētu būt kāds žurnalists vai mēeediju darbonīts. Citādi trīsas skrien tais reizēs, kad pārraižu titros parādās "Anastazialogs". Nesen Dienas interneta vietnē lasāmais virsraksts "Britei konstatē nezināmu slimību" vispār norāva jumtu! Ar to saprotot Lielbritānijas iedzīvotāju, ja kādam (man bija) jāaizdomājas par to.
Reizēm par skādi vispār arī nenāk prasmes lietot galvu tam paredzētajiem mērķiem (un nevis lai viņā ēstu), jo mani arīdzan aizkustina izteikumi a la "Kolumbijā atklāts jauns ezers, tā platums ir 36 tūkstoši kilometru".
Draudziņi, mūsu republikā atlikuši 2.2 miljoni iedzīvotāju, no tiem par tādiem kā latvietīšiem varētu uzskatīt apmēram pusīti, ko, ne? Atliek vien žēlīgi nopūsties un mierināt sevi ar domu, ka pēdējo 1000 gadu laikā tas cipars nav baigi daudz staigājis šurp turp. Ja papēta dabiskā pieauguma tendenci, bērnu skaitu sievietēm reproduktīvā vecumā, paredzamo sagaidāmo dzīves ilgumu, atliks nopūsties vēlvienreizīt. Es jau nu nerunāšu par to visu pārējo salikumu. Es domāju, ka pavisam racionāli būtu sākt mācīties vienu no ķīniešu valodām un vienu no arābu arī. Diemžēl, tam es pati esmu par slinku. Tas arī viss, ko gribēju teikt.
Taa mana saapiite tak ir par to, ka tie dazhi retie cilvinji, ar kuriem man dazhkaart ir bijis par ko parunaat, njem un glagoolee tuvredziigu crapu. Jaa, es zinu, ka tas laikam netikums - uzskatiit, ka vislaik vajag attiistiities un gribeet paplashinaat horizontus un izkopt multifunkcionalitaati. Un ok, lai tie citi negrib. Bet ta nav ko vaavuljot, ka viss slikti. Seediet vien tai aizkraasnee, es tikaam katru dienu runaashu 3 valodu mikslii.
Karoče, ja nu kāds ir aktīvs un neinerts personāžs ar nepasīvu nostāju dzīves notikumu plūdumā, tu, začīt, vari droši uz piedestāla sevi likt augstākajā augstumā.
Kaut kā tā.
Starp citu, tāpat arī nedomāju, ka ir kāda tāda augša un no tās paverošamies ainava. Ešers man visnotaļ piekrīt (precīzāk, es pilnībā uzticos viņa veikumam šī procesa vizualizācijas jomā - iegūglē G. Attēlos Escher stairs un praktiski jebkas der :)
Man vienkārši ir nenormāli garlaicīgi ilgāk par N laika vienību darīt vienu un to pašu. Līdzko sistēma no stāvokļa Haoss, Neprognozējamas izmaiņas un Karadarbības fronte pāriet stabilā stāvoklī Rutīna, Maintenance un Stabilitāte, man kļūst nepanesami booring uz to visu skatīties, jo nav vairs nekā neatliekama un degoša, ko, ja nedarīs tūdaļ pat, viss aizies k jebeņi matjeri. Un tad jau var mierīgi nedarīt.
Un es sev tā noriebjos, kad iesēņojos, tā kluknēšana un blenšana ekrānā bezsakarīgā; es palieku trula un apsūnojusi piepe. Bet ēst taču gribās, un arī kādreiz pa kādu džungli panēsāties, palidot un protams! nomaksāt NĪN Jūrmalas domei, soa, nākas prostituēties un pārdot smadzenes, lai vairāk naudas paliek pāri izklaidēm. Bet, lai tas varētu sekmīgi izdoties, vajag vislaik atrast jaunas nozares, žanrus un vietas, kur vēl joprojām valda Haoss (bet tai pat laikā neņemt to pārāk personīgi, jo tie, kas Haosu uztver personīgi, ātri saiet dēlī).
Tā nu sanāk, ka man Haoss ir nepieciešams, lai nebūtu garlaicīgi, bet atkal ne pārāk privāti, lai nesajuktu prātā.
Man patīk zināmi strukturāli rāmji, bet ne pārāk pedantiski un sakārtoti, lai nav pārāk nedabīgi un safrizēti.
tas un daudz kas cits nekādi nav pasargājis no realitātes, zemes graušanas un visām no tā izrietošajām sekām, riska palikt tēva nātrulājā tā ap 1993. gadu un droši vien realizēt to pašu patternu, ko tābrīža klasesbiedri. bet jā, mana griba tiešām ir lielāka un nekad nav tik labi, lai nevarētu būt vēl labāk, tas arī ir tas, kas mani dzen. tāpēc ar 3 svešvalodām nepietiks, nāksies iecirst vēl dažas. un nopirkt māju meža vidū, klausīties pūces.
Bet tad, lūdzu, cienījamie, liekat mani mierā. Ar to saprotot visas tās nejēdzības, kuras šis piezemes vairākums vēlas ieviest, lai saglabātu savu komforta zonu: progresīvo ienākuma nodokļa ideju iebāziet sev pakaļā! Nav mana problēma, ka jums slinkums kustināt pakaļu un pašiem pelnīt vairāk; nē, jums šķiet, ka man ir jātop sodītai par to, ka esmu tik nenormāla un uzskatu, ka nepārtraukta iekšējā attīstība ir vienīgā dzīves jēga. Valkājiet savas skolas formas, ja jums šķiet, ka manu bērnu Primarkā pirktās drēbes (no kurām katra nemaksā vairāk par 5 GBP) ir par smalku un aizvaino jūsu pašsajūtu, bet atstājiet man iespēju ļaut bērniem vilkt mugurā to, ko viņi grib. Bībeles mācību, es, bļaģ, pat nepieminēšu savos aizlūgumos. Uzskats, ka persona var būt tikai tad ētiska un morāli skaidra, ja viņai ir bail no kāda augstākstāvoša Radītāja-Vadītāja manā ieskatā ir zaimojošs un pazemojošs. Es itin labi uzturu savus morāles kritērijus tikai vien balstoties uz savu iekšējo pārliecību, ka būt labam ir vienkārši daudz racionālāk, nekā būt nelietim. Un tamdēļ man tie baušļi nav vajadzīgi. Jā jā, rakstīsim reglamentus un debilizēsim izglītības sistēmu līdz nemaņai, jo piespiest bērniņus mācīties gan ir necilvēcīgi un traumējoši. Tāpēc liksim viņiem 2 pirmos skolas gadus ar krāsainiem zīmulīšiem krāsot grāmatiņās un veicināsim sīko pirkstiņu motoriku, nevis spiedīsim kustināt smadzenes, jo nu, piespiedu=grūti un necilvēcīgi. Davai, sēdiet pie tā televizōra un dieva dēļ netraucējiet man būt; es neprasu, lai es jums patiktu, vienkārši netraucējiet. Daudz neko man nevajag. Paldies.