Es to neizdomāju - gandrīz katru reizi, kad ar kādu pārguļu, pēc tam nav iespējams sarunāties kā normāliem cilvēkiem, es it kā gumijas lelle vai mauka, vai kaut kāda veca zeķe. Vispār vairs neinteresē pat saglabāt pieklājību, sāk vēl rupji atcirst un nolamāt par to, ka gribu normāli kopā paēst. Tāpēc man ir tiešām grūti saņemties kādu vēl deitot. Sanāk diezgan daudz sevi zāģēt.