Es ēdu jaungada nakts torti, pēc tam ēdu gardu kūku ar žāvētiem augļiem. Tas bija pirms kādām 2 nedēļām. Vecajā darbā bija daudz jāēd tortes, jo visu laiku bija jubilejas. Es atteicos piedalīties publiskajās sveikšanās tādēļ, ka tur gadā sanāk simtiem eiro. Visi mani tāpat ienīda. Tādēļ es nesveicu. Mani arī nesveica. Nu, tad nahren lai es dotu naudu sveikšanām? Besī ārā tās darbavietu sveikšanas. Vajadzētu no tām pilnībā atteikties, citādi tur vērtē maciņus kā skolās. Kaut kādai bābai piedzimst sīkais, kāpēc lai man būtu viņai jādod nauda pamperiem? Nav mans sīkais. Es labāk nopērku kaut ko saviem spalvainajiem bērniem. Kad man nomira vectēvs, pilnīgi NEVIENS kolēģis neizteica līdzjūtību. Tā blondā blozga vēl pajautāja, vai nevar glabāt viņai izdevīgā dienā. Vispretīgākais darba mikroklimats manā dzīvē. Un visu laiku uzmācās.