Patiesībā vienubrīd man bija vesela atvilktne ar repšikiem. Rakstāmgaldu es dabūju no vietējās domes, kur strādāja vecmamma. Tam bija tāds plastmasas ieliktnis ar nodalījumiem kancelejas lietām. Tas lieliski atgādināja kases aparātu iekšpuses.
Tas rakstāmgalds bija episks. Vienreiz es tur aizmirsu iekostu ābolu, bet man uz balkona dzīvoja skudras. Nekad vairs.