Jūtot savu autoritāti un spēku, Ordenis ievērojami paplašināja savus valdījumus, bieži vien ne visai leģitīmā veidā (piemēram, padzenot benediktīniešus no sv. Latīņu Marijas abatijas Jeruzalemes centrā un pārņemot šo ēku kompleksu savā īpašumā). Ordenis ņēma aktīvu dalību praktiski visos Tuvajos Austrumos notikušajos karos un politiskajos procesos. Šajā laikā spēkā pieņēmās Ordeņa konflikts ar Tempļa ordeni, kas izvērtās par virkni bruņotām sadursmēm un pat kaujām starp abām kristīgo mūku-bruņinieku organizācijām

Sākotnēji Ordeņa paliekas apmetās Kipras salā, kur hospitāliešiem bija plaši īpašumi. 1312. gada maijā Romas pāvests nodeva Hospitāliešu ordeņa rīcībā daļu konfiscēto likvidētā Tempļa ordeņa īpašumu. Ordenis vēl vairāk izvērsa savu labdarības misiju, kā arī īsā laikā atjaunoja savu militāro potenciālu — uzbūvēja spēcīgu kara floti cīņai ar pirātiem Vidusjūrā.

Ak, tad hospitālieši savāca templiešu īpašumus! Nu, nenormāli hospitālīgi zēni! Visi zina, ka gan templieši, gan raganas, gan citi mošķi tika sadedzināti tieši ar mērķi piesavināties īpašumus. Angliski rakstīts, ka Maltas krusts piesavināts tikai 17. gs. Kas bija pirms tam, tu zini?