Mums arī garš piebraucamais ceļš bez asfalta. Pašā sākumā es vnk braukāju turp un atpakaļ, mācoties manevrus. Ja ziemā strādāju līdz 16.30, tad atliek tikai nakts. Piebraucu pie pastkastes, pārbaudīju sūtījumus. Vienreiz uzbraucu sunītes metāla bļodai, viņa tāā apvainojās. Ņēmu āmuru un iztaisnoju. Tagad vienmēr skatos, vai nemētājas lietas.