vakar pēc darba izdomāju iegriezties savā mīļākajā bārā, kas pēdējā gada laikā ir kļuvusi par tādu kā realitātes izbēgšanas salu. un jā. vakar pēc darba tiešām gribējās bik pabūt vietā, kur varētu vnk atslēgties draugu lokā pie kāda kausa alus [runājot par alu, vakar secināju, ka pēdējā gada laikā diezgan manāmi esmu pārgājusi uz rumu, un savu jaunības gadu mīļāko dziru biju atstājusi pilnīgi novārtā. bet nu jā, vakar tas tika mainīts]. iegāju bārā. satiku draugus. paspēju izdzert vienu kausu "samson" tumšā, kad mani draugi paziņoja, ka dosies mājās. vnk liels WTF! es biju ieradusies maksimums pirms stundas, un šie jau taisās doties mājās. iemesli? miegs, darbs, nūģisms [tas maz ir vārds?]. tā kā jā. tiku atstāta viena. tā kā vēl nebiju gatava doties mājās, pasūtīju vēl vienu kausu un vienītī apsēdos pie bāra, daļēji tāpēc, ka vienai pie galdiņa sēdēt likās pārāk skumji, un tāpēc, ka, nenoliegšu, pēdējā mēneša laikā pret vienu no bārmeņiem bija izveidojies dīvains crush. bet nu sēdēju. dzēru. pasmējos ar bāra īpašnieku par savu darbu. satiku vēl vienu dzeršanas biedru, kuram labpatīk, sarunājoties, skatīties uz manām krūtīm. un kad jau jutos pietiekami iedzērusi un nogurusi pašai sevi izklaidēt, dzirdēju sarunu, kas bija mudinājums vispār šeit kaut ko ierakstīt. proti, dzirdēju kā mans crush, "bārmenis ar hot sejas vaibstiem", vienam citam klientam uz jautājumu - vai viņam ir draudzene?- atbildēja apstiprinoši. it kā nieks. bet bik iesita pa krūti. neesmu no tā dūdām, kurām bieži kāds iepatīkas. bet ja tas tomēr notiek, tad ... tad vov. un lai gan jau pirms nedēļas biju izdomājusi, ka nemēģināšu viņam picirst un ļauši šīm simpātijām palikt tikai pie manīm, kaut kā dzirdot, ka tik un tā nekas nebūtu varējis sanākt, bik lika saskumt. lai gan nebiju gatava rīkoties. tomēr patika pasapņot - kā būtu, ja būtu.