vakardienas [userpic]

October 6th, 2017 (11:32 am)

Kaut kad nesen aptvēru, ka viss ir zaudēts, vienmēr domāju, ka būs iespējas, ka gan jau, gan jau kaut kā I'll resuface, ka atnāks iespējas, un es tās izmantošu, bet brīdī, kad tās atnāca, kad es sapratu, ka saku nē tam visam, ka man nav drosmes, nav vēlēšanās saņemties un iet cauri grūtiem posmiem, lai kļūtu labāk, lai kaut kur tiktu, es sapratu, ka I'm a lost cause. Es nevēlos riskēt, nevēlos papūlēties, nevēlos pamēģināt (jā, nevēlos arī pievilt cilvēkus un izgāzties, bet šādas lietas neattaisno manu rīcību).
Es beidzot esmu lūzere savās acīs.
And there is no way of turning back. That shit sticks

Comments

Posted by: vakardienas ([info]vakardiena)
Posted at: October 6th, 2017, 01:51 pm

bet ir sajūta, ka es vairs nekad to nespēšu, ka tas ir neatgriezeniski.
Bet paldies Tev par šitām rausību bildēm!
Citās ziņās- piekārām Veidenbaumu :D

Posted by: cukursēne ([info]saccharomyces)
Posted at: October 6th, 2017, 02:01 pm

yaaaay, labs, man tieši šodien mārketinga dāma nāca prašņāties, un es varēju lepni teikt, ka esmu jau aizvedusi uz daļu no plānotajām vietām, un daļu uzticējusi kolēģiem, kuri pakāpeniski aiznesīs uz kādām savos ikdienas ceļos esošajām vietām :D

par to "never again, never ever" sajūtu - man liekas, ka tādos kaut kāda veidā mentālās enerģijas ziņā zemajos punktos tas ir neizbēgami, jo lai iztēlotos nākotnes uzlabojumus arī vajag enerģiju (kuras konkrētajā brīdī trūkst). tad, kad būs vairāk spēciņu, tad arī pamazām atkal atgriezīsies domas par varēšanu, tā ka īstais jautājums ir - kā sevi uzpildīt ar mentālo enerģiju, kas Tevi mierina un spēcina, lai pakāpeniski aizdzīvotos līdz vēlamajam empowerment līmenim.

Posted by: vakardienas ([info]vakardiena)
Posted at: October 6th, 2017, 02:51 pm

grrr, tas ir viņas darbs! Bet viņa noteikti nebūtu iedabūjusi Veidenbaumu mūsu mājīgajās telpās :D
es jau tik ilgi neko nespēju, ka es nedomāju, ka ir iespējamas radikālas pārmainās. Then again, doing all the same and expecting different outcome- how silly of me

Posted by: cukursēne ([info]saccharomyces)
Posted at: October 6th, 2017, 03:08 pm

tas "tik ilgi" noteikti ir samērā neliels, ja skatās

1) visas Tavas līdzšinējās dzīves kontekstā
2) visas Tavas turpmākās dzīves kontekstā
3) cilvēces vēstures kontekstā
4) visuma pastāvēšanas laika kontekstā

es gan saprotu, ka varbūt izklausās, ka es mēģinu minimizēt to sajūtu, un to es galīgi negribētu. tikai atgādināt, ka this, too, shall pass, un tas var notikt dažādos veidos, tempos, prognozējami vai negaidīti, bet pārmaiņas notiks, gribēsi Tu tās vai negribēsi (cik nu tās būs radikālas, tas atkal atkarīgs no dažādiem faktoriem).

pai, kaķīt. un vēl es skaidri zinu, ka nav tā, ka Tu NEKO nespēj. piemēram, kūkas ēst Tev sanāk ļoti labi, un mīļot kaķus, un izvērtēt sūdīgo situāciju sūdīgumu, un palīdzēt mums izvietot afišu, un iestāties par sieviešu un dzīvnieku tiesībām, kniebties arī noteikti sanāk izcili, un ceļot pa pasauli ar velo, un būt brīnumpatīkamam jaunam cilvēkam un vēl visādas lietas, ko es nemāku uzskaitīt.

Posted by: vakardienas ([info]vakardiena)
Posted at: October 6th, 2017, 04:08 pm

awww, paldies, jā, tā ir gan- kūkas es ēdu izcili!

8 Read Comments reply