yaaaay, labs, man tieši šodien mārketinga dāma nāca prašņāties, un es varēju lepni teikt, ka esmu jau aizvedusi uz daļu no plānotajām vietām, un daļu uzticējusi kolēģiem, kuri pakāpeniski aiznesīs uz kādām savos ikdienas ceļos esošajām vietām :D

par to "never again, never ever" sajūtu - man liekas, ka tādos kaut kāda veidā mentālās enerģijas ziņā zemajos punktos tas ir neizbēgami, jo lai iztēlotos nākotnes uzlabojumus arī vajag enerģiju (kuras konkrētajā brīdī trūkst). tad, kad būs vairāk spēciņu, tad arī pamazām atkal atgriezīsies domas par varēšanu, tā ka īstais jautājums ir - kā sevi uzpildīt ar mentālo enerģiju, kas Tevi mierina un spēcina, lai pakāpeniski aizdzīvotos līdz vēlamajam empowerment līmenim.