| 212 |
[25. Jun 2018|12:31] |
|
jūtos tik pilns ar nogurumu, ka varētu nogulēt līdz mēneša beigām. traki intensīva, bet skaista nedēļa. bija izlaidums, bija ballīte pasniedzēja stroikā, bija šampanietis ar pasniedzējiem zem stalažām, bija lietus, bija puķes, bija salijis atestāts, bija laba novēlējumi no kursa biedrēm, kuras, iespējams, nekad vairs nesatikšu, bija piededzis, izkusis mēness, bija gājiens caur birzi, dziesmas un vieglums un arī nogurums un alus un paģiras pēc izlaiduma, bija vecāki, kas uzvedās labi, bija vīns pie jūras un smiltis zobos, bija braucieni autobusā, bija ķirši koka galotnē un lauki, ar a. ir labāka komunikācija, atrastajam namejam atrasta ķēdīte, ritenis pēc gandrīz 9 mēnešiem atkal ir man mājās, bija salabots jocīgais stāsts, bija skaists vainags, ko uzmetu ozolā (viendzimuma laulības lv atļaus pēc 4 gadiem), bija kazas un govis un siena ķīpas, bija pilna filmiņa bilžu, ko fotoaparāts iznīcināja, bija smiekli un tagad ir tikai nogurums, tik daudz noguruma, ka klanos virs datora klaviatūras. šonedēļas galvenie uzdevumi - sagatavoties helsingoras vasarskolai uz ko šonedēļ jālido un uzrakstīt par skolotājiem. vispirms gan jāpabeidz. miegu ciet uz datora klaviatūras, mīlu. jūtos tik pilns ar nogurumu, ka varētu nogulēt līdz mēneša beigām. |
|
|
| 210 |
[10. Jun 2018|14:17] |
|
esmu līdz malām pilns ar siltu, mīkstu nogurumu. ļoti zajebis nedēļas nogale. |
|
|
| 208 |
[7. Jun 2018|01:22] |
|
es šodien biju bezrūpīgs. man patika. |
|
|
| 206 |
[4. Jun 2018|14:24] |
man šķiet, ka es palēninājumā implodēju. tā nav slikta sajūta, vienkārši koncepts kā tāds šķiet skumjš. ar to es gribu teikt, ka man iet labi, bet es sevi drusku skumdinu.
apsolu vairs nerakstīt par bakalauru, dabūju desmit.
sestdien jauki aizsēdējos takā, satiku ļaudis kas nāca no pokemon go reida, ieinstalēju to dzērumā telefonā un vakar ķēru pohemonus (jā, tas ir tik slikts joks, ka varētu būt mans, bet nav). gāju no takas mājās ar dzīvokļa biedru, stāstīju viņam par tiem pokemoniem. viņš atbildēja, ka visas spēlītes no telefona jau sen izdzēsis. es teicu, ka tinderi tomēr atstāju. tas ir kā garlaicīgāks pokemon go. pēc tam es nofotografēju mednieku bāra skatlogu. tur bija divi izbāzeņi un neons.
lasu "stikla bērnu" un priecājos un skaužu, cik labi uzrakstīts, bet esmu pārsteigts par to, kādu atsvešinājumu rada emocionālu pārdzīvojumu intelektualizēšana. nezinu, vai tā bija autentiska reakcija, vai tekstveides paņēmiens. inčīgi katrā ziņā. |
|
|
| 205 |
[28. Maijs 2018|13:09] |
|
pēdējā laikā dikti maz ko no sevis gribas dot citiem. tāda trausluma sajūta laikam: apzinos, ka tieku vērtēts pēc tā, ko es dodu, bet man tas nešķiet godīgi, un es negribu sevi pakļaut citu vērtējumam, jo ir sajūta, ka nespētu tikt ar to galā. laikam jau vienīgais risinājums ir mest sevi pret to un cerēt, ka būs ok, vai arī iestāstīt sev, ka ķipa vienalga. |
|
|
| 204 |
[23. Maijs 2018|10:31] |
|
vakardiena bija pilna noguruma un izčakarēta, bet laba. nodevu bakalauru, aizvedu mammu uz aleponiju un izrunājos par viskaut ko. man prieks, ka mums veidojas jēdzīgas attiecības. viņa mācās man nepārmest un nemācīt, es to pašu. |
|
|
| 203 |
[22. Maijs 2018|00:37] |
|
es esmu puisis un man patīk puiši, un tāpēc gribētu uzskatīt sevi par bezvainīgu, bet tā nav. gribētu iemācīties skatīties uz homoseksuāliem pāriem tā, lai tas neizskatītos pēc blenšanas, bet nevaru, jo es zinu, ka tā mav tikai trauksme, bet, ka tas tiešām jūtas kā blenšana pat no labi domājošu cilvēku puses. nupat gāju caur vērmani, atstājis savu bakalauru iesieties copypro. |
|
|
| 202 |
[19. Maijs 2018|01:51] |
|
neprotu atšķirt vientulību no skumjām, neesmu pārliecināts, ka tur vispār ir nošķīrums un, ja ir, vai tas ir svarīgs. piedzēros. bet arī izdejojos. es domāju, ka tas bija veselīgi: tādos par mirkļa attieksmēm pret sevi lielākos vilcienos. vilcieni gan īstenībā ir viena lieluma. |
|
|
| 201 |
[17. Maijs 2018|11:31] |
|
vakar pabeidzu bakalauru, atliek tikai iztulkot anotāciju dāniski un cerēt, ka darba vadītāja kādā brīdī pamodīsies no hibernācijas un nokomentēs kaut ko vairāk par 'izskatās kvalitatīvi'. tagad es arī gribu atmosties no hibernācijas, mest sevi pret notikumiem un cilvēkiem, jo bail, ka tūlīt uznāks tā nomāktā bezjēdzības sajūta, kas rodas, kad pazūd tiecība: man tiecībai vajag ārējus dzinuļus. bet pēkšņi liekas, ka vairs vispār nesaprotu, kā strādā lietas ap mani un manī. tik daudz nefokusētas gribēšanas iekšā, kas draud pavērsties pret sevi. iepriekš taču tik daudz ko atliku, domājot "man tagad nav šim laika - pēc tam." |
|
|
| 200 |
[14. Maijs 2018|12:27] |
uz darba e-pastu regulāri pienāk ziņas no mirstošām atraitnēm, kas grib mums pārskaitīt savus miljonus. pārsvarā tās ziņas ir diezgan garlaicīgas un vienādas, ja vien nav rakstītas ar google translate. bet šitā vēstule ir kaut kas jauns, tādu ziepeni vēl nebiju lasījis:
This is Ms. Josan Nowak, from Estonia writing from hospital here in Ivory Coast; therefore this email is very urgent to attend. I want you to know that I’m dying here in this hospital right now which I don't know if i will see more days to come.
My Beloved, i was informed by my doctor that i got poisoned and it affected my liver and i can only live for some days. The reason why i contacted you today is because i know that my step mother want to kill me and take my inheritance from my late Father. I have a little adopted child name Eric C. Nowak that i adopted in this Country when my late Father was alive and $3,5 million dollars i inherited from my late father. My step mother and her children they are after Eric right now because they found out that Eric was aware of the poison, and because i handed the documents of the fund over to him the day my step Mother poisoned my food, for that reason they do not want Eric to expose them, so they are doing everything possible to kill him.
My Beloved, please i want you to help him out of this country with the money, he is the only one taking care of me here in this hospital right now and even this email you are reading now he is the one helping me out. I want you to get back to me so that he will give you the documents of the fund and he will direct you to a well known lawyer that i have appointed, the lawyer will assist you to change the documents of the fund to your name to enable the bank transfer the money to you..
This is the favor i need when you have gotten the fund:
(1) Keep 40% of the money for Eric until he finish his studies to become a man as he has been there for me as my lovely Son and i promised to support him in life to become a medical Doctor because he always desire for it with the scholarship he had won so far. I want you to take him along with you to your country and establish him as your son.
(2) Give 20% of the money to handicap people and charity organization. The remaining 40% should be yours for helping my son Eric on this task.
Note; This should be a code between you and my son Eric in this transaction -(Code: Hospital). any mail from him, the Lawyer he will direct you to, without this code -(Code: Hospital). is not from Eric, the Lawyer or myself as i don't know what will happen to me in the next few hours.
Finally, write me back urgent so that Eric will send you his pictures to be sure of whom you are dealing with. Andrew is 14years of age, therefore guide him. Again if i don't hear from you i will look for another person or any organization.
May Almighty God bless you and use you to accomplish my wish. Pray for me always.
Ms Josan Nowak |
|
|
| 196 |
[10. Maijs 2018|10:26] |
|
kompis skan kā raķete pirms starta. līdz bakalaura nodošanai vēl nepilnas divas nedēļas. pls, izturi. |
|
|
| 195 |
[5. Maijs 2018|03:05] |
|
nekad neesmu sapratis, kāpēc dažas olīvas burciņā peld pa virsu, bet dažas negrib doties rokā (dakšā). |
|
|
| 194 |
[4. Maijs 2018|18:37] |
|
uz ielas tieši priekšā nokrita putna sūds puskanalizācijas lūkas izmērā. es nobijos. tas tiešām bija ļoti ievērojams putna sūds, ja reiz par to rakstu. liekas, ka turu sevi un bakalauru trauslā, bet līdzsvarā. |
|
|
| 191 |
[28. Apr 2018|13:18] |
|
šausmas. vajadzētu sauso periodu līdz bakalaura beigām. šitais taču vispār nav veselīgi, turklāt es kļūstu par absolūtu idiotu. |
|
|
| 190 |
[27. Apr 2018|00:36] |
|
nozagu vakaru bakalauram, lai uzrakstītu padumju pastāstiņu un atcerējos, ka rakstīt var būt arī jautri. vispār mani nupat sāk uztraukt tas bakalaurs: ir palikušas trīs nedēļas, bet man aizvien ir tikai puse. nobruka mans labais ikvakara rakstīšanas ritms. nopirku arī biļetes uz dānijas vasarskolu un biju patīkami pārsteigts par to, cik lēti sanāca. īstais taimings. |
|
|
| 187 |
[21. Apr 2018|12:21] |
|
vakar sajutos vecs. šodien gribu būt visāds un visur. domāju, ka man vairāk jāklausa savām nojautām par to, kur būs labi un kur nē. |
|
|
| 186 |
[12. Apr 2018|20:37] |
nejaušu notikumu sakritība, ko varētu dēvēt arī par spontānu pavasara tīrīšanu, sidru un sautējumu, kas vārās pārāk ilgi, lika man palasīt veco blogu, kurā rakstīju no apmēram 18 līdz 20 gadu vecumam. es biju ārkārtīgi jūtīgs, nomākts un apmaldījies. no šīm trim lietām man pietrūkst jūtīguma. agrāk arī biju atklātāks pret sevi. tagad vietā nācis tāds kā lakonisms un mērķtiecība, kuras kursu es nevaru īsti nodefinēt. bet man ir aizdomas, ka tās ir dabiskas vielas, kas izstrādājas, kļūstot vecākam.
- internets ir baiss ar to, cik tam laba atmiņa.
- es agrāk spontāni un intuitīvu pratu interesanti strukturēt vai samežģīt tekstu. protams, ne vienmēr.
- lasot sākotnējais cringe diezgan drīz pāriet un kļūst interesanti. domāju, tas tāpēc, ka šķiet - būs jāsaskaras ar agrāko sevi un apziņa, ka šībrīža man ir radniecība ar agrāko sevi, raisa kaunu. pēc tam, atpazīstot sevi tekstā, rodas tāda kā nostalģija. bet varbūt emocijas mainās, jo sākumā šķiet, ka tie teksti noteikti būs šausmīgi, bet tad es pārsteigumu secinu, ka daļa nemaz nav tik traki, jo es taču rakstīju salīdzinoši regulāri - pat ja tās bija vien tādas mulsuma pret dzīvi pilnas coming of age pārdomas un izplēsumi no ikdienas. |
|
|
| 185 |
[10. Apr 2018|13:58] |
|
man ir piemeties pavasara bzdings, citādi to tiešām nevar aprakstīt. |
|
|
| 184 |
[5. Apr 2018|10:42] |
|
man šķiet interesanti, cik nokontrolējami veidojas manas atmiņas: ir daudz brīnišķīgu un svarīgu notikumu, ko neatceros, jo neilgā laika posmā pēc atgadījuma neviens nejaušs kairinājums nav tos uzjundījis. apzināti neesmu tos prātā mēģinājis attīt un noskatīties vēlreiz, jo tie šķiet tik izteiksmīgi, ka manī paliks vienmēr. un tad ir pilnīgi nebūtiski piedzīvotā fragmenti, kurus kāds nejaušs kairinājums pēkšņi atsauc atmiņā, piemēram, nedēļu vēlāk. un es saprotu, ka tagad man būs šitāda atmiņa un neko tur vairs nevar padarīt. būtu inčīgi mēģināt apzināti veidot atmiņu kartotēku. tam taču vajadzētu ietekmēt personību. bet nu, noteikti jau manī glabājas arī atmiņas, kuras vēl neatceros. tā kā sēklas zemē gaida piemērotu apstākļus, lai uzdīgtu. |
|
|
| 181 |
[3. Apr 2018|20:00] |
|
nevaru nobalansēt savu vēlmi pēc sabiedrības. lielākoties es gribu, lai visi mani liek mierā, bet tad dažkārt (un tā sajūta vienmēr nāk spontāni) tik ļoti gribas sarunas un cilvēkus - kā tagad. būtu milzīgi ērti, ja man cilvēkus gribētos tad, kad viņi jāsatiek, un negribētos tad, kad ir daudz cita darāmā un nevienam nav laika. |
|
|