| 180 |
[3. Apr 2018|18:19] |
|
man bērnībā šķita, ka aktierim ir viena no bīstamākajām profesijām pasaulē. es domāju, ka nāve filmās ir īsta nāve. nevarēju iedomāties, kā kāds var izlemt strādāt par aktieri, ja režisors filmā jebkurā brīdī var izlemt, ka tevi ir jānošauj. filmēšanās likās ļoti bailīga. bet man bērnībā vispār bija ļoti bail no nāves: es atceros, ka bērnudārzā, kad vajadzēja izvēlēties profesiju, kurā gribētu strādāt, es teicu, ka būšu taksometra šoferis (to audzinātāja izlaidumā pieteica mikrofonā visai zālei). ilgi galvā pirms tam rēķināju, kura no man zināmajām profesijām ir ar vismazāko nāves potenciālu. |
|
|
| 179 |
[25. Mar 2018|22:03] |
jocīgi būt arzemēs tajā pašā vietā, laikā, kompānijā. un vēl ar internetu telefonā: good job, eiropas savienība. sajūta, ka esmu tepat. bet arī baisi, jo pazīstamā telpa a.k.a. internets rada sajūtu, ka attālināšanās ir neiespējama.
ak jā, man lidmašīnā somā uzsprāga kefīrs. kurš gan domā par spiedienu? |
|
|
| 178 |
[21. Mar 2018|18:52] |
|
īsas tikšanās mani padara skumju. |
|
|
| 177 |
[21. Mar 2018|12:35] |
|
love/hate relationship ar tekstiem tulkojot laikam tikai pieaug: varu bezgalīgi ilgi čakarēties ap vienu teikumu, mēģinot panākt, lai tas plūst brīvi, bet sajūta vienalga tāda, it kā es tos pinekļus tikai atbīdītu vairāk uz malām, nevis aizvāktu. |
|
|
| 176 |
[8. Mar 2018|10:58] |
|
dikti vajag energy boost, pat gulēšana un kafijas dzeršana nogurdina. |
|
|
| 173 |
[26. Feb 2018|19:23] |
|
fak, jau notrausu sviedrus no pieres, kad pabeidzu vasarskolu pieteikumus un atradu tīri jauku prakses vietu negaidītā valstī, kas būtu ar mieru mani ņemt, bet tad izlasīju, ka ERASMUS lēmumu var mainīt, ja uzrodas akadēmiskais parāds. un tūlīt ir bakalaura priekšaizstāvēšana, pa vidu brauciens uz pēterburgu, bet es vispār neko vēl neesmu sācis, pat paskatījies, kam ir jābūt uz priekšaizstāvēšanu. kad drīkstēs atpūsties? |
|
|
| 172 |
[22. Feb 2018|00:57] |
|
vakar meklējot prakses vietu izsūtīju vismaz kādus piecdesmit e-pastus mākslas rezidencēm, rakstnieku centriem, pasākumu vietām pa visu eiropu un saņēmu padsmit atbildes. tagad veru vaļā atbildējušo organizāciju mājaslapas un cenšos saprast, kam īsti esmu aizrakstījis. viena vieta izrādās esam uz mazas saliņas atlantijas okeāna vidū, kas pieder portugālei. tur taču būtu tik jauki būt! es jūtos vienlaikus maksimāli bezatbildīgs un sastresojies. |
|
|
| 171 |
[21. Feb 2018|21:30] |
|
gribu vienkāršas lietas, vienkāršas problēmas un stabilas emocijas, kas neietekmē domāšanu. un vēl es gribu, lai tā visa būtu maz un lai es tiešām būtu drošs, ka to gribu. |
|
|
| 170 |
[21. Feb 2018|17:05] |
|
kāds taču varētu dzīvot manā dzīvoklī, kamēr manis tur nav: pa dienu slepus uzbarot kaķi un tecināt ūdeni, lai uzaudzētu rēķinu. tas ir tik baisi un aizraujoši! es gribētu tā darīt. |
|
|
| 167 |
[15. Feb 2018|20:52] |
|
kas notiek? viss ko man šovakar vajadzēja izdarīt ir samontēt ierakstu. bet es guļu gultā, dzeru vīnu, ēdu milzīgu salātu bļodu un raudu skatoties youtube video par olimpiskajām spēlēm. |
|
|
| 166 |
[14. Feb 2018|13:34] |
|
ir tādas dienas, kurās vienīgā prātīgā lieta, ko darīt, ir klausīties niku keivu. ir jau arī citas lietas, ko gribētos darīt, bet tās nav sevišķi prātīgas. tas ir apmēram tā, kā sutīgā pavasara dienā esot pie jūras nenormāli gribas nopeldēties, bet ir skaidrs, ka ūdens ir ledains, tu saslimtu, un tev nemaz nav ne dvieļa, ne drēbju, kuras pārvilkt. un tāpēc tu tikai pačamdi ar roku to auksto ūdeni un nodomā "tas būtu bļe tik stulbi un neko neatrisinātu, bet tā gribās". |
|
|
| 165 |
[13. Feb 2018|13:07] |
|
februāris no gada beigām atrodas tikpat tālu kā novembris. |
|
|
| 163 |
[4. Feb 2018|03:04] |
|
ir tas biedriņu gals, no kura es ilgu laiku izvairījos, jo tie manā pieredzē ir bijuši ne tikai ārprātīgi depresīva/nomācoša kompānija, bet arī reibinošu uzdzīvi cienoša. šodien tos satiku un neviens nepiedzērās, nešņauca, pat neuztina kāsi - tikai dejoja. laikam ne es viens palieku vecs. |
|
|
| 162 |
[1. Feb 2018|23:25] |
nekārtība man rada aizvien lielāku diskomfortu, bet aizvien nav izdevies sev iemācīt turēt lietas kārtībā. piemēram, mans datora ekrāns aizpildās ar visādiem failiem divu-trīs dienu laikā. lai šo procesu palēninātu, esmu izveidojis nelāgu ieradumu jaunus tekstus rakstīt vecos word failos, pat nenomainot tiem nosaukumu. rezultātā es nupat pusstundu stresoju, nevarot atrast atšifrēto ierakstu un izrakāju 60 miskastes failus, līdz uzgāju meklēto dokumentā ar nosaukumu 'noderīgi' - patiešām.
gribu ieaudzināt sev 'ja tas neprasa vairāk par trim minūtēm, izdari to tagad' principu. bet tā ieaudzināšana taču prasa vairāk par trim minūtēm. |
|
|
| 161 |
[30. Jan 2018|11:19] |
|
esmu ļoti negausīgs cilvēks. ja es uztaisu ēst, es visdrīzāk pārēdīšos, ja mācos, mācīšos gandrīz visu nakti, ja lasu, mēģināšu pabeigt grāmatu uzreiz, ja dzeru, man gribēsies piedzerties, izfotografēt filmiņu vienā vakarā un arī seriāla sezonu noskatīties vienā piegājienā. tas pats arī ar ļaudīm - man vienmēr gribas iekašņāties cilvēkos iekšā ātri un pamatīgi: visu izpētīt, visu iepazīt, bet tas nekad tā nenotiek. tas arī ir pie vainas tādai konstanti vientulīgai, nepiepildītai sajūtai. vajag intensitāti, lai zinātu, ka lietas ir. jau ilgi mēģinu mācīties mērenību. ar mainīgiem panākumiem sanāk. piemēram, liekas ļoti jauki gulēt blakus a., kamēr viņš tulko man sarunas ierakstu, un es varu vienkārši klabināt taustiņus, pierakstot teikto, un strīdēties pretī. vīna pudeli vakar arī nepabeidzu, un mājās bļodā vēl palika salāti. |
|
|
| 157 |
[13. Jan 2018|19:51] |
|
pēcraidījuma ideja: uztaisīt apskatu par mīļākajām neizlasītajām grāmatām |
|
|
| 154 |
[26. Dec 2017|00:00] |
|
nečīkstiet par to, ka grāmatas latvijā dārgas: ziemassvētku dāvināšanas jūsmā man nupat beidzot izdevās saņemties pasūtīt no dānijas grāmatu savam bakalaura darbam. fakin 50 eiro ar piegādi. un tā ir tāda sīka mīksto vāku 200 lpp grāmata, galīgi ne pirmā svaiguma vai ļoti populāra. fak nu! pirms tam mēģināju rakstīt izdevniecībai un vēl viskaut kur, stādoties priekšā kā nabadzīgs students un izdevniecības pārstāvis, a tādus viņi ignorē. |
|
|
| 153 |
[25. Dec 2017|15:52] |
|
vecākiem šķiet pilnīgi ok, ka smēķēju, bet par gaļas neēšanu pusotras dienas laikā šeit gan esmu saņēmis pārmetumu jūru un viņi pie katras izdevības man pajautā, vai tomēr negribu kotletes/cepeti/buljonu utt. neko nesaprotu. |
|
|
| 151 |
[24. Dec 2017|19:41] |
vakar aizgāju gulēt pirms desmitiem un no rīta arī pamodos pirms desmitiem; tik sen nebiju cēlies bez modinātāja. pastaigājos gar jūru, jutu kā no muskuļiem izplūst pēdējo nedēļu gaļasmašīnas režīma spriedze. jūra vienmēr ļoti labi atvelk, nomierina. staigāju tur, domāju cik svarīgi ir uzaugt vietā ar plašu horizontu, svarīgi arī pie tāda atgriezties. nespēju noformulēt to svarīgumu, visi mēģinājumi atkal atduras pret banalitātēm un šķiet neizsmeļoši. bet zinu, ka man ir taisnība. šausmīgi pietrūka tās liepājas. pēdējoreiz biju laikam vasarā. man šķiet, kaut kas ir mainījies tajā, kā šejieni redzu.
vakardiena bija decembra sliktuma kulminācija - biju palicis pie a. un negulējis: nevaru pie viņa aizmigt, jo stulba anxiety, kārtējā bezmiega fāze, vai vēl kas cits. un tad vēl man visu dienu gribējās vemt no pārguruma - sēdēju tāds grausts studijas stūrī, kamēr k. enerģiski lēkājot iesildījās pļāpai. neko jēdzīgu nepateicu. pēc tam pusstundu sēdēju uz zemes smaku pilnā autoostā un vēlāk raustīgā, nelabuma pilnā miegā autiņā.
līdz gada beigām nekas nav jādara - pat jābūt darbā. tas viens raidījums tāds nieks. bet es jau tagad jūtos nemierīgi, meklēju lietas, kam pieķerties, un tādu netrūkst, bet pie vecākiem jūtos kaut kā jocīgi ierobežots savās nodarbēs. tā ir neobjektīva sajūta un atmiņas par sevi šajā vidē, kas mani padara rīcībnespējīgu visās izpausmēs. ievēroju, cik strupas un nevajadzīgi asas bieži ir manas atbildes viņiem. tas ir negribēti. es vispār kļūstu ļoti ass un nejauks neērtās situācijās, izvairos no atbildēm ar strupiem, nesmieklīgiem jokiem. lūdzu tēvam, lai viņš mani nesauc mīļvārdos - to dzirdēt no viņa puses man ir drusku pretīgi, tajos brīžos šķiet, ka viņš mani aizvien tur gūstā. īstenībā dikti daudz darba vēl jāiegulda augšanā. bet lai pagaidām paliek - šobrīd beidzot var drusku atpūsties un labi pabūt. |
|
|
| 149 |
[9. Dec 2017|20:57] |
pārskrēju pāri saviem gada ierakstiem, kā to citi cibiņi te dara. bet no tiem ierakstu pirmajiem teikumiem sanāca tikai par stresu/nogurumu, tekstiem un alkoholu. pašam kaut kāda stulba sajūta uz tām divpadsmit rindiņām raugoties. gribas sevi sev kaut kā foršāk.
šodien no rimčika čāpojot atpakaļ uz kalnciema kvartāla tirgošanos ķiķināju par vārdu "bezgaļība". nomērīju grāmatas atklāšanā precīzi īsto vīna daudzumu, lai viesu intervijā nesatrauktos par savu angļu valodu un to, ka man nav sagatavoti jautājumi. beigās sarunu principā novadīju vienītī. uztaisīju foršu ķirbju zupu, pārēdos, bet omulīgi jauki. negribu, negribu referātus. gribu labāk parunāt. a. sauc pie sevis mācīties, ha. |
|
|