| 148 |
[7. Dec 2017|18:05] |
stresija
(mājās nav gāzes un nevaru uztaisīt ēst, un kurpes ir slapjas un) |
|
|
| 146 |
[30. Nov 2017|14:28] |
|
manas gada beigas raksturo vārdi "bet es skrienu, skrienu vēl, man vēl jāpaspēj" |
|
|
| 145 |
[29. Nov 2017|20:35] |
man šķiet, ka tulkotai literatūrai ir lielāks potenciāls būt kvalitatīvai - un ne tikai latvijas kontekstā. iedomāsimies labu prozaiķi, kurš uzraksta labu grāmatu, domājot par sižetu, atsaucēm, valodu, aktualitāti un miljons citiem sīkumiem, uz kuriem viņš koncentrējas. forši! bet ja tulkotājs paņem grāmatu, kurā visas šīs lietas jau ir foršas, viņš kārtīgi ņem priekšā valodu - staipa to, spēlējas, atrod krutus vārdus un konstrukcijas. un rezultātā ir tāds pats foršs romāns, bet ar izkoptāku, interesantāku valodu, jo tā tomēr ir tulkotāja galvenais rīks. dzeja ir cita štelle, bet rakstniekam nevajag tik krutu valodu, kā tulkotājam. apstrīdiet mani, ja kļūdos.
citas domas - gribētos izlasīt kādu antropoloģisku pētījumu (pat nezinu kādā griezumā) par geju kultūru, jo man tā (pēdējā laikā šo to guglējot un skatoties viģikus) šķiet tik sapista!
negribu, nespēju mācīties. bet šodien dabūju parakstus uz prakses papīriem, lai arī praksi reāli iziešu tikai nākamgad. it kā daudzdarīga diena, bet šķiet, ka esmu tikpat dziļā purvā. |
|
|
| 144 |
[29. Nov 2017|12:24] |
|
es domāju, ka man tik bieži dreb rokas un raustās muskuļi, jo ķermenis mēģina izkratīt no sevis stresu. |
|
|
| 142 |
[25. Nov 2017|22:40] |
šausmīgi riebjas mana izmisīgā vēlme patikt cilvēkiem, bet aizvien neesmu iemācījies to pārvarēt. sliktākās sajūtas, ko šī vēlme raisa:
- emocionāls nogruvums, kad kāds ļautiņš, kas man īsti nerūp, uzvedas tā, it kā es viņam nerūpētu
- vēlme izvemties/izplēst sevi no sevis, kad apjaušu, cik ļoti fake esmu bijis kādā komunikācijas situācijā |
|
|
| 140 |
[21. Nov 2017|17:51] |
|
patīk vārds "tālab", jo tas norāda ne tikvien uz cēloņsakarību, bet arī konkrētu tiecību. šodien pirmo reizi griezu vaļā grāmatas lapas, kā vecos laikos - baigi forša sajūta. vakar un aizvakar uzrakstīju sešus skolas parādus, bet šodien pa pastu pienāca mans halāts. tas noteikti ir pieminēšanas vērts notikums; dzīvošu tagad labāku dzīvi. |
|
|
| 139 |
[19. Nov 2017|22:49] |
|
also izdomāju jautājumu vakardienas raidījumam, par kuru gribētos vakar parunāt: vai un kā literatūrā, kas atbrīvojusies no cenzūras, izpaužas cenzūras sekas? |
|
|
| 137 |
[9. Nov 2017|22:22] |
|
izdzēru karstvīna pudeli, sēžu un trešo vakaru blenžu uz iesāktu rakstu, kurā aizvien ir tikai divas rindkopas, bet otrā tāpat jāpārraksta. par citiem ugunsgrēkiem domāt nav spēka. gaidu, kad beigsies novembris un aptveru, cik sentimentāls lopiņš esmu, ja kaut kādas savas emocijas aizvien vistrāpīgāk varu raksturot ar padsmitgadnieka laiku dziesmām. vēl jūtos vientuļš un šovakar krietnu brīdi pavadīju pārrevidējot virtuves atkritumus, jo dzīvokļa biedrs tējas maisiņu iepakojumus met nepareizajā šķirošanas maisā. kādā brīdī es saņemšos to viņam pateikt, bet tikām turpināšu vienkārši pārkārtot atkritumus. cheers! |
|
|
| 136 |
[26. Okt 2017|21:33] |
|
man šķiet, ka es redzēju amsterdamā bāru "zudušais laiks", bet manas flāmu valodas zināšanas gan eksistē tikai manā iztēlē. bet tas būtu labs nosaukums bāram. aprakstīju the national koncertu kā "sadly amazing or amazingly sad". paldies, ances maģiskais sīrup. |
|
|
| 135 |
[23. Okt 2017|10:54] |
es pačīkstēšu, labi?
- man aizvien nav bijis laika, lai dabūtu savu velosipēdu, kas neatslēdzams stāv pie galerijas rīga.
- ceturtdien saslimu un piektdien nebiju skolā prezentēt figņu - tas iespējams nozīmē, ka es nevaru nokārtot šo priekšmetu un tikt pie bakalaura.
- šobrīd mana temperatūra ir 38.0, bet parīt ir jālido uz the national amsterdamā. uzmini, vai es to darīšu!
- pirmdienas ir vienīgās dienas, kad akadēmijā ir mana bakalaura vadītāja un man vajag tikt pie viņas paraksta, jo piektdien jāiesniedz tēmas akadēmijai. uzmini, vai es tieku uz akadēmiju.
- uzmini, vai es tieku atpakaļ pie tās naudas, kas izdota par the national un lidmašīnas biļeti!
- esmu piekāsies estebiju biedrus, jo pa brīvdienām man nepalika labāk un es nevarēju sataisīt tekstus, tāpat nevaru šodien uz akadēmiju aiznest plakātu.
- mans telefons atkal nomira.
- šonedēļ sākas atvaļinājums - turpinu tradīciju atvaļinājumus pavadīt slimojot.
- uzmini, vai man tiešām būs laiks slimot un vai gadījumā nav tā, ka ir jāgatavo projekts kultūras ministrijai!
- es jūtos pārāk sūdīgi, lai šobrīd spētu skumt vai dusmoties. gribu turpināt gulēt. |
|
|
| 134 |
[17. Okt 2017|19:30] |
|
brīžiem man šķiet, ka es nesaprotu, kas ir labi teksti. brīžiem man šķiet, ka man vienkārši nekas nepatīk. un brīžiem man šķiet, ka ļaudis apkārt ļoti viegli pavelkas uz to, kas tiek prezentēts kā labs, vai uz ko ir pavilcies kāds (ha) viedokļu līderis. bet vispār šis ne tikai par tekstiem, bet par lietām dzīvē kā tādām. laikam jau es vienkārši nesaprotu - nevis tikai brīžiem. |
|
|
| 133 |
[14. Okt 2017|01:17] |
|
patīk cilvēki ar lēnu domāšanu. proti, tādi, kas spēj ilgi kavēties pie viena temata/idejas un apgrozīt to pacietīgi sarunā/starp tikšanās reizēm no visām pusēm. |
|
|
| 132 |
[13. Okt 2017|16:25] |
|
šodien guglēju "is it possible to be addicted to stress" |
|
|
| 131 |
[10. Okt 2017|23:04] |
taisām rīt augšā "mirstīgo vakara" eventu un es šodien rakstīju tam tekstu. protams, pēdējā brīža edgy idejas - nosaukt festivālu par "es te biju" kā atsauci uz faktu, ka es biju dzīvs, uz to, ka biju festivālā un uz visiem skrīpājumiem "zģes bil vaņa" sienās, kas principā ir kaut kāds kapakmeņu paveids ar ko piefiksēt sevi. un arī sarunvalodā ieietos:
- iesi šogad uz estebiju?
- jā, es pagājušgad biju estebijā, baigi forši, noteikti jāiet.
bet nevienam mana ideja nepatīk. :( |
|
|
| 130 |
[10. Okt 2017|11:42] |
|
te silti, te auksti. te skumji, te neskumji. te strādāju, te padodos. stress gan visu laiku. jāiepļaukā sevi, jāsāk močīt. taisīt pelmeņus gan vienmēr būs besīgi sarežģīti, bet forši. |
|
|
| 128 |
[4. Okt 2017|18:47] |
|
jauns e-pasta pārlūks - jauna dzīve. redzēs, kā sastrādāsimies. šodien atklāju getru sezonu. |
|
|
| 127 |
[3. Okt 2017|00:29] |
|
runāt nav grūti. rakstīt nav grūti. fotografēt nav grūti. virzīties, burzīties nav grūti. izgrebt gultni un to pieskatīt gan ir. |
|
|
| 125 |
[28. Sep 2017|18:56] |
|
šodien no rīta braucot uz darbu tāda rudenīga migla, redzēju kā uz tērbatas ielas ļaudis kapitulē gadalaikam un vāc nost vasaras terases - divas vai trīs. pēcāk, braucot uz akadēmiju, man ķermenis pēkšņi atcerējās, kā ir būt rudenī. apmēram tā, kā ieguļoties ūdenī pēc nepeldētas ziemas tu ar pārsteigumu secini, ka tavs ķermenis atceras, kā peldēt, un tas šķiet tik dabiski. tāda muskuļu, instinktu atmiņa. galvā pat sāka virknēties kaut kādas dzejoļu frāzes - sen tā nebija bijis. šaubos, vai vajag tām ļauties. un tad vēl jau otro reizi, braucot uz akadēmiju, redzēju vīrieti ar suni-aklo pavadoni. un tas vīrietis tomēr nelikās akls, jo mēs saskatījāmies un es būtu varējis apzvērēt, ka viņš lasa reklāmu izkārtnes. kaut kādi prozas aizmetņi kņudina smadzenes pakausī, dīgst no kakla pie galvas pamatnes. vēl beidzot aizvedu labot telefonu - esmu nodzīvojis jau nedēļu bez. bet nepietrūkst. referātu par munku gan vēl neesmu saņēmies uzrakstīt. izdevniecībā beidzot pieņēmām darbinieku - būs mierīgāka dzīve. tāpat šodien izdevās novērst krīzi ar raidījuma neesamību. šī ir laba diena - ne asi kā palēciens, bet līgani kā šūpoles. |
|
|
| 124 |
[25. Sep 2017|17:52] |
|
nopirku blenderi un esmu priecīgi satraukts par savu nākotni. |
|
|
| 122 |
[22. Sep 2017|20:51] |
|
vispār es dzīvē gandrīz nečīkstu - daru to tikai te, tāpēc noteikti izklausos ārprātīgi depresīvs. domāju, vai būtu vajadzīgs tiekoties ar ļaudīm tomēr drusku pačīkstēt. laikam slidenais moments tajā ir, ka "drusku pačīkstēt" (manā pieredzē) nemanot pāraug par mērīšanos ar to, kuram sūdīgāk un masturbēšanu par savām bēdām bēdiņām. |
|
|