| 145 |
29. Nov 2017|20:35 |
man šķiet, ka tulkotai literatūrai ir lielāks potenciāls būt kvalitatīvai - un ne tikai latvijas kontekstā. iedomāsimies labu prozaiķi, kurš uzraksta labu grāmatu, domājot par sižetu, atsaucēm, valodu, aktualitāti un miljons citiem sīkumiem, uz kuriem viņš koncentrējas. forši! bet ja tulkotājs paņem grāmatu, kurā visas šīs lietas jau ir foršas, viņš kārtīgi ņem priekšā valodu - staipa to, spēlējas, atrod krutus vārdus un konstrukcijas. un rezultātā ir tāds pats foršs romāns, bet ar izkoptāku, interesantāku valodu, jo tā tomēr ir tulkotāja galvenais rīks. dzeja ir cita štelle, bet rakstniekam nevajag tik krutu valodu, kā tulkotājam. apstrīdiet mani, ja kļūdos.
citas domas - gribētos izlasīt kādu antropoloģisku pētījumu (pat nezinu kādā griezumā) par geju kultūru, jo man tā (pēdējā laikā šo to guglējot un skatoties viģikus) šķiet tik sapista!
negribu, nespēju mācīties. bet šodien dabūju parakstus uz prakses papīriem, lai arī praksi reāli iziešu tikai nākamgad. it kā daudzdarīga diena, bet šķiet, ka esmu tikpat dziļā purvā. |
|