| 201 |
17. Maijs 2018|11:31 |
|
vakar pabeidzu bakalauru, atliek tikai iztulkot anotāciju dāniski un cerēt, ka darba vadītāja kādā brīdī pamodīsies no hibernācijas un nokomentēs kaut ko vairāk par 'izskatās kvalitatīvi'. tagad es arī gribu atmosties no hibernācijas, mest sevi pret notikumiem un cilvēkiem, jo bail, ka tūlīt uznāks tā nomāktā bezjēdzības sajūta, kas rodas, kad pazūd tiecība: man tiecībai vajag ārējus dzinuļus. bet pēkšņi liekas, ka vairs vispār nesaprotu, kā strādā lietas ap mani un manī. tik daudz nefokusētas gribēšanas iekšā, kas draud pavērsties pret sevi. iepriekš taču tik daudz ko atliku, domājot "man tagad nav šim laika - pēc tam." |
|