Njā...

(Reply to this) (Thread)

paskaties zem Habja puksta, tur ir viens Irinas teksts. Varbūt nav vārds vārdā, bet jēga. Viņa par šo runāja, kad pirmoreizi biju uz lekciju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mentāli Tevi sadzirdēju, vēl pirms šo izlasīju, paskatījos, tiešām skaisti teikts:)

(Reply to this) (Parent)

bet vai nav tā, ka mīlot un cienot, tas otrs vienmēr vēlas, lai pirmais attīstās, aug, mācās (vienalga kādā jomā, ka tik nāk par labu)..?

Bet ko nozīmē - augt attiecībās? Vai tad katrs nav pats atbildīgs par savu izaugsmi, neatkarīgi no tā, ir vai nav ar kādu attiecīgajā brīdī kopā?

(Reply to this) (Thread)

Jā -ir atbildīgs pats. Bet apkārtējā vide ietekmē nemanot, bet spēcīgi.
Piemēram salda frāze "Tev sevi jāsaudzē un Tu nedrīksti uzņemties tik daudz" un galvā noklikšķ "varbūt tiešām sevi pasaudzēt un nedarīt?" Tas tikai paviršs piemērs, atceros aizgājušo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man šķiet, ka cilvēkiem principā ir grūti atzīt, ka viņiem var nebūt taisnība - tas jau ir jautājums par savu ego, šķiet. No otras puses, protams, ka ir grūti, ja nevari pilnībā realizēt savas idejas dēļ attiecībām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es nezinu vai grūti, kad kaut ko nevar realizēt dēļ attiecībām - neesmu izbaudījusi un nez vai izbaudīšu.
Ja par manu piemēru, tad tas nebija tā, ka nevar, bet gan tā, ka nevajadzēja neko pašai (piepūlēties, lai uzkāptu augstāk), ja otrs bija laimīgs par to, ka var visu nodrošināt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Te laikam vietā atziņa par to, ka mūsdienās vīriešu un sieviešu klasiskās lomas vairs nedarbojas un sievietes grib vienlīdzību, kas dziļākajā būtībā nav pieņemama vīriešiem, kuri vairumā gadījumu vēlas būt situācijas noteicēji :)
Loģiski, ka otrs bija laimīgs par iespēju nodrošināt daudz ko - tas ir tikai dabiski. Jautājums ir tikai, vai viņš līdz ar to neprasīja no Tevis kaut ko tādu, kas ierobežoja tev sevis pašrealizāciju ikdienā - tb atteikties no kaut kādām aktivitātēm vai lietām, kas Tev bija svarīgas un tāpēc nevarējāt sadzīvot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē - nekādā veidā netiku ierobežota.
Bet šī tēma vairs nav tā par kuru bija puksts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu nez, man atkal šķiet, ka viss ir tā vai citādi saistīts :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Stasts bij par to, ka cilveki medz mainities, reizem - katrs savaa virzienaa un es negribetu nespeet partraukt attiecibas tikai tapec, ka kaut kad bija sapnis par kopigaam vecumdienaam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ok

(Reply to this) (Parent)

es saprotu savādāk..cilvēki sapņo, strādā kopīgām vecumdienām, jo abi to vēlas konkrētā vietā, laikā un ar konkrētu cilvēku. ja kāds to dara pienākuma vārdā (pret vecajiem, labajiem laikiem, piemēram) vai gļēvulības dēļ - attiecības jau sen ir beigušās.
-> tas nav konkrēti par Tevi, vnk domāju

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cilvēki var strādāt konkrētajām attiecībām, bet 50 gadi kopā-tas ir ilgs laiks un cilvēka vēlmes var mainīties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

galvenā vēlme, manuprāt, ir - es vēlos būt kopā ar šo cilvēku, vēlos mūsu ģimeni - viss pārējais, manuprāt, ir saskaņojams, ja vien ir augstāk minētā vēlme:)

kā man šodien kolēģe rakstīja e-pastā, kad man nokārās spārni no saspringua - nav bezizejas situācijas, ir tikai vai nu IR vēlme vai NAV kaut ko darīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

BET tā vēlme, kas Tev šobrīd ir galvenā pēc 10 gadiem var tāda vairs nebūt!!
Prioritātes mainās!
Es negribu, ka visu manu dzīvi vada tikai ši viena vēlme - saglabāt, noturēties, nomirt kopā. Es gribu dzīvot dzīvi ar visām tās pārmaiņām, nevis dzīvot ar VIENU VĒLMI.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Prioritātes jau mainās, bet vienmēr ir tādas lietas, kas turas prioritāšu augšgalā.

Bet mainās jau viss. Mainies Tu, mainās viņš, mainās arī attiecības. Tas kā tas viss mainās jau ir pavisam cita lieta. Līknei mainoties uz leju iestājas recesija un cilvēki uzskata, ka ir visu izsmēluši un šķiras, kaut gan visiem zināms, ka pēc depresijas nāk uzplaukums.
Neuzstādot augstus mērķus tos arī nesasniegsi. Ja meklēsi tikai kādam konkrētam laika sprīdima kādu, tad droši vien arī tādu atradīsi un droši vien arī nesanāks palikt ilgāk kopā pat, ja to vēlāk vēlēsies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

izlasi postu vēlreiz. pašu pirmo teikumu.
vairāk nekomentēšu.

(Reply to this) (Parent)

Dzīve un attiecības nav monotoni augoša funkcija. Ir brīži, kad Tu neaudz un ir brīži, kad kaut ko no sevis zaudē.
Ir iekšējais faktors un ārējais faktors, kas ietekmē izmaiņu procesu.

(Reply to this) (Thread)

Jā ir. Abi punkti, bet, es runāju par situāciju, kad cikls iestrēgst ilglaicīgi, jeb izaugsme notiek tikai attiecībās, bet karjera stāv uz vietas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja, tas patiešām stāv uz vietas un nav vēlmes kaut ko mainīt, tad tas varētu nedaudz biedēt, bet pat šādās "mūžīgās" attiecībās kaut kas ir, jo Tu nevari precīzi pateikt cik ilgi tas tā turpināsies.

Bet nu teksts: ".. karjera stāv uz vietas." ļoti smagi aizķēra. Vai tiešām vajag tik ļoti pašapliecināties? Amatu kapā līdzi nepaņemsi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai attiecibas var panjemt kapaa?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Attiecības, manuprāt, var sagādāt vairāk prieka nekā karjera.

Es saprota, ka reizēm ir prieks strādāt, bet nu nezinu vai var būt prieks taisīt karjeru.

(Reply to this) (Parent)

Kas kuram svarīgāks - vienam attiecības, citam karjera. Tie, kas izvēlas karjeru attiecību vietā, biežāk ir dzirdami žēlojamies par neinteresantu/nepiepildītu dzīvi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es nerunāju par izvēli starp kaut ko, es runāju par to, ka ir jābūt balansam. nevar ziedoties tikai attiecībām, lai nomirtu kopā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nevajag ziedoties, nekam nevajag ziedoties - ne attiecībām, ne darbam. Es jau arī par to.

(Reply to this) (Parent)

Kā reizi nesen ar vienu labu draudzeni runāju par šo tēmu - "karjera vs. privātā dzīve" un arī viņai jaunais vīrs ir iemācījis neiespringt ar karjeru tik ļoti, ka būtu jāziedo brīvdienas un laiks pa vakariem in general. Viņš varētu uzturēt jaunkundzi, ja gribētu, bet drīzāk vēlas viņai iemācīt sabalansēt dzīvi/savu laiku, lai dēļ karjeras neciestu privātā dzīve.

Pats uzskatu, ka ja cilvēks nevar izsisties un izveidot karjeru strādājot vidēji 40h nedēļā, tad nu i hren tā karjera vajadzīga.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vinjiem ir lieliskas attiecibas. Un par 40 st nedeljaa piekriitu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)

(Reply to this) (Parent)

Glupākais ir tas, ka Tu šo visu saproti.. bet lai kļūtu laimīgs ir jābūt pietiekoši naivam.

(Reply to this) (Thread)

esmu par to domājusi. par to, ka ir jāaizmirst kaut kāda pieredze, kaut kādas domas un bailes - jāļauj sev atgriezties tajā laikā pirms gadiem, lai ļautos nedomājot par to - cik ilgi. Jo arī gada laikā taču var nodzīvot skaistu dzīvi :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pieredzi aizmirst diez vai izdosies, tadēļ jau tā ir pieredze, ka parbaudīta uz savas ādas. Droši vien, ka arī gada laikā var nodzīvot skaistu dzīvi, bet sākumā tomēr jābūt pārliecībai, ka tas ir uz mūžu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nezinu-man nevajag to apziņu, ka uz mūžu. tiešām. varbūt pēc gadiem vajadzēs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad Tu proti mīlēt arī ar prātu :)

(Reply to this) (Parent)