Es nezinu vai grūti, kad kaut ko nevar realizēt dēļ attiecībām - neesmu izbaudījusi un nez vai izbaudīšu.
Ja par manu piemēru, tad tas nebija tā, ka nevar, bet gan tā, ka nevajadzēja neko pašai (piepūlēties, lai uzkāptu augstāk), ja otrs bija laimīgs par to, ka var visu nodrošināt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Te laikam vietā atziņa par to, ka mūsdienās vīriešu un sieviešu klasiskās lomas vairs nedarbojas un sievietes grib vienlīdzību, kas dziļākajā būtībā nav pieņemama vīriešiem, kuri vairumā gadījumu vēlas būt situācijas noteicēji :)
Loģiski, ka otrs bija laimīgs par iespēju nodrošināt daudz ko - tas ir tikai dabiski. Jautājums ir tikai, vai viņš līdz ar to neprasīja no Tevis kaut ko tādu, kas ierobežoja tev sevis pašrealizāciju ikdienā - tb atteikties no kaut kādām aktivitātēm vai lietām, kas Tev bija svarīgas un tāpēc nevarējāt sadzīvot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē - nekādā veidā netiku ierobežota.
Bet šī tēma vairs nav tā par kuru bija puksts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu nez, man atkal šķiet, ka viss ir tā vai citādi saistīts :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Stasts bij par to, ka cilveki medz mainities, reizem - katrs savaa virzienaa un es negribetu nespeet partraukt attiecibas tikai tapec, ka kaut kad bija sapnis par kopigaam vecumdienaam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ok

(Reply to this) (Parent)

es saprotu savādāk..cilvēki sapņo, strādā kopīgām vecumdienām, jo abi to vēlas konkrētā vietā, laikā un ar konkrētu cilvēku. ja kāds to dara pienākuma vārdā (pret vecajiem, labajiem laikiem, piemēram) vai gļēvulības dēļ - attiecības jau sen ir beigušās.
-> tas nav konkrēti par Tevi, vnk domāju

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cilvēki var strādāt konkrētajām attiecībām, bet 50 gadi kopā-tas ir ilgs laiks un cilvēka vēlmes var mainīties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

galvenā vēlme, manuprāt, ir - es vēlos būt kopā ar šo cilvēku, vēlos mūsu ģimeni - viss pārējais, manuprāt, ir saskaņojams, ja vien ir augstāk minētā vēlme:)

kā man šodien kolēģe rakstīja e-pastā, kad man nokārās spārni no saspringua - nav bezizejas situācijas, ir tikai vai nu IR vēlme vai NAV kaut ko darīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

BET tā vēlme, kas Tev šobrīd ir galvenā pēc 10 gadiem var tāda vairs nebūt!!
Prioritātes mainās!
Es negribu, ka visu manu dzīvi vada tikai ši viena vēlme - saglabāt, noturēties, nomirt kopā. Es gribu dzīvot dzīvi ar visām tās pārmaiņām, nevis dzīvot ar VIENU VĒLMI.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Prioritātes jau mainās, bet vienmēr ir tādas lietas, kas turas prioritāšu augšgalā.

Bet mainās jau viss. Mainies Tu, mainās viņš, mainās arī attiecības. Tas kā tas viss mainās jau ir pavisam cita lieta. Līknei mainoties uz leju iestājas recesija un cilvēki uzskata, ka ir visu izsmēluši un šķiras, kaut gan visiem zināms, ka pēc depresijas nāk uzplaukums.
Neuzstādot augstus mērķus tos arī nesasniegsi. Ja meklēsi tikai kādam konkrētam laika sprīdima kādu, tad droši vien arī tādu atradīsi un droši vien arī nesanāks palikt ilgāk kopā pat, ja to vēlāk vēlēsies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

izlasi postu vēlreiz. pašu pirmo teikumu.
vairāk nekomentēšu.

(Reply to this) (Parent)