es saprotu savādāk..cilvēki sapņo, strādā kopīgām vecumdienām, jo abi to vēlas konkrētā vietā, laikā un ar konkrētu cilvēku. ja kāds to dara pienākuma vārdā (pret vecajiem, labajiem laikiem, piemēram) vai gļēvulības dēļ - attiecības jau sen ir beigušās.
-> tas nav konkrēti par Tevi, vnk domāju

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cilvēki var strādāt konkrētajām attiecībām, bet 50 gadi kopā-tas ir ilgs laiks un cilvēka vēlmes var mainīties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

galvenā vēlme, manuprāt, ir - es vēlos būt kopā ar šo cilvēku, vēlos mūsu ģimeni - viss pārējais, manuprāt, ir saskaņojams, ja vien ir augstāk minētā vēlme:)

kā man šodien kolēģe rakstīja e-pastā, kad man nokārās spārni no saspringua - nav bezizejas situācijas, ir tikai vai nu IR vēlme vai NAV kaut ko darīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

BET tā vēlme, kas Tev šobrīd ir galvenā pēc 10 gadiem var tāda vairs nebūt!!
Prioritātes mainās!
Es negribu, ka visu manu dzīvi vada tikai ši viena vēlme - saglabāt, noturēties, nomirt kopā. Es gribu dzīvot dzīvi ar visām tās pārmaiņām, nevis dzīvot ar VIENU VĒLMI.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Prioritātes jau mainās, bet vienmēr ir tādas lietas, kas turas prioritāšu augšgalā.

Bet mainās jau viss. Mainies Tu, mainās viņš, mainās arī attiecības. Tas kā tas viss mainās jau ir pavisam cita lieta. Līknei mainoties uz leju iestājas recesija un cilvēki uzskata, ka ir visu izsmēluši un šķiras, kaut gan visiem zināms, ka pēc depresijas nāk uzplaukums.
Neuzstādot augstus mērķus tos arī nesasniegsi. Ja meklēsi tikai kādam konkrētam laika sprīdima kādu, tad droši vien arī tādu atradīsi un droši vien arī nesanāks palikt ilgāk kopā pat, ja to vēlāk vēlēsies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

izlasi postu vēlreiz. pašu pirmo teikumu.
vairāk nekomentēšu.

(Reply to this) (Parent)