Comments: |
| From: | sole |
Date: | October 22nd, 2015 - 12:04 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Āmen
tu to par to vēdisko blogu?
| From: | shelly |
Date: | October 22nd, 2015 - 12:56 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Ļoti precīzi. Un bērnu slimošana tiešām nav atkarīga no dārziņa. Vistrakāk Lauva slimoja tai rudenī, kad viņam bija 1 gads ar kapeikām, un mēs abi dzīvojām pa māju, bez darbiem un dārziņiem. Tai rudenī viņš bija vesels 3 dienas!
pilnīgi piekrītu. Manai meitai arī patīk dārziņš! Un ņemot vēra, ka nav māsiņu vai brālīšu - tur ir vienīgais normālais kontakts ar vienaudžiem, izveidojas pirmie draugi. ēdināšana ļoti laba, audzinātājas lieliskas un iemāca tādads lietas, ko es pat neiedomātos. Kaut vai fakts, ka jau 3jos gados mana meita prata lasīt un rakstīt. Par veģetārismu vispar.. ko nozīmē - bērns veģetārieties. 4gadnieks... tiešām? .. nu, nu.
Vēdiskais bērns tak. Tiem gaļu nedrīkst.
Manējā gan būtu dziļi nelaimīga, ja pēkšņi nedotu vairs līķus ēst. Konfektes nedod, gaļu, gaļu ar vēl mazliet gaļas un sieru.
Nu tas man sķiet netaisni pret bērna veselību - gaļu nedrīkt dēļ vecāku pārliecības..
tevi tas sacep, jo Olis slimo, ja? Jo mani tas neuzcep nemaz, es tikai pasmaidu par vinu, bet savadak mums biezhi sakrit emocijas, tapec ta jautaju.
nekaskeejos, negribu atrauties, pai :)
nē, tiešām ne tāpēc. Viss tas kategoriskums kopā sacepa.
Ā, es rakstu nelasīju, tikai tavu aprakstu.
Varbūt neesi vidē, kur regulāri kāds stāsta, cik slikta māte esi, ja bērnu pirms 3 (vai 4, 5, 7) gadu vecuma uz kādu dienas daļu uzticēji kādam ārpus ģimenes.
| From: | hmmm |
Date: | October 23rd, 2015 - 06:11 am |
---|
| | | (Link) |
|
tādi cilvēki eksistē? :)
vai tāpēc tik daudzi vecāki ņem līdzi bērnus uz visādām publiskām vietām, kur viņi paši justos daudz komfortablāk bez atvasēm? jo viņus gruzī no visām pusēm?
man bērnu pagaidām nav. līdz ar to joprojām nevaru saprast ne tos, kas pārvadā brēcosūs zīdaiņus lidmašīnās, kas ņem līdzi pavisam mazus bērnus uz publiskiem pasākumiem, kur svarīgs klusuma aspekts, kā arī tos, kas uzskata, ka bērnu esamība dod kaut kādas priekšrocības vai atlaides. būtu atstājuši pieskatīt auklei/vecākiem/dajebkam un justos labi. a bet nē, visiem noskaņojumu maitā, vispirms jau paši sev.
Nu, mēs arī bērnu gandrīz visur ņēmām līdzi, tāpēc, ka forši, ne tāpēc, ka nav kur atstāt. Izņēmums vietas, kuras bērniem nav paredzētas un arī uz kino vēl neesmu ņēmusi, jo bail, ka citiem traucēs. Bet citādi - bērns tas ir forši.
Es netiku laista dārziņā. Man žēl, ka tā. Protams, man bija forša ome, kura mācīja lasīt, šūt, adīt... Bet ak, cik grūti man bija sākt iet skolā un komunicēt ar vienaudžiem, jo biju mājas bērns! Šim tiku pāri vien pamatskolas otrajā pusē. Iemācījos biedroties un izcīnīt savu vietu pasaulē.
Bet, iespējams, tam nav sakara ar dārziņa neesamību dzīvē, bet ar raksturu kā tādu... kas tad to tagad lai saprot :)
biju majas berns un nekadu problemu iedzivoties skolaa.
hop hop :) as arī biju māju bērns. Bet man plusiņs - vecmāmiņa strādāja par majiņas uzraudzi, kur visu laiku bērni uz nometnem brauca. Tā ka dzīvojos pa turieni ar vecākiem bērniem :)
Jā, man arī šitie kategoriskie mazliet besī. Kolektīva bērnaudzināšana neesot dabiska? Wut? Ja mammas sametas barā un uz maiņām pieskata visus bērnus, tas tak ir dabiski, ne? Tik, ka, redz, bērnu pieskatīšanai tomēr gribam biš zināšanas palīdzības sniegšanā un pedagoģijā, tad nu deleģējam to tām, kas ar to vairāk nodarbojas.
Jā, mana iet 'dārziņā' no gada vecuma - un tajā brīdī to pieņēma lieliski. Jo, nu, mainīt dienišķās pastaigas pa mežu pret braukāšanu sabtranspā, lai beibe tiktu pie dienišķās 'sasmaidināju svešiniekus' devas ar nelikās pareizi.
Statistiski, kad nu palaidīs bērnu 'sistēmiskajās' iestādēs, tad ar lielu iespējamību arī to pusduci mazo bērnu vīrusu izslimos. Tikai varbūt smagākā formā. Protams, dārziņi ar 30 mazuļiem uz vienu pieaugušo nav īsti forši - bet tas jau nepadara dārziņus par sliktiem kā sugu, problēma ir tikai zemas prasības pašvaldības dārziņiem.
| From: | smille |
Date: | October 22nd, 2015 - 10:55 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Es zinu, ka visu diskusiju esmu nokavējusi, bet mani reāli intersesē, kā vecāki var izkontrolēt, ko bērns ēdis? Manējās iet valsts dārziņā, ir pie sienas tās dienas ēdienkarte, bet tāda lakoniska un mēdz neatbilst realitātei. Bet to es uzzinu tikai tad, ja aizeju pakaļ bērnam tajā brīdī, kad viņi ēd un dzirdu, ka piem auklīte prasa, vai griķīšus vairāk neēdīs, bet ēdienkartē rakstīts "kartupeļi".
Man tas aktuāli, jo vecākajai ir piena nepanesamība, uz dārziņu ir aiznesta zīme, bet viņas stāstītais īsti neatbilst tam, ko viņai vajadzētu ēst. Bet nevaru izdomāt, kā bez kašķa noskaidrot, kas tiek dots tieši viņai un kāpēc.
Nu, valsts dārziņā droši vien ir jāsamierinās ar situāciju. Kas maksā, tas pasūta mūziku (attiecīgi-valsts), kaut gan valsst dārziņos vecāki gadījumā paši nemaksā par pusdienām? - tad jau gan vajadzētu būt tiesībām zināt ko par tavu naudu tavam bērnam baro.
Es arī intereses pēc izlasīju to rakstu un man, kā bērnam, kurš nevienu dienu nav pavadījis bērnu dārzā, tas raksts uzdzina mazliet paranoju mana bērna sakarā... Jau laicīgi lika sajusties vainīgai par to, ka pēc laiciņa taču man būs jāiet atpakaļ darbā un ko TAD? Bet vispār pārāk daudz galējību. Es no sirds ticu, ka dārziņi nav tāda inde, kā tur aprakstīts un atsakos justies vainīga par to, ka grasos kādreiz atsākt strādāt un laist bērnu socializēties. Idejisksi raksts nav nepareizs, bet daaaaudz par "peace, love and harmony" manai gaumei. | |