Garastāvoklis:	contemplative
Mūzika:	aphex twin - korg funk5

Jau vairāk kā gadu draudzējos ar tuvumā dzīvojošo vārnu saimi. Pagājšgad dabūju putnu vannu, uzstatīju balkonā, un palaikam kaut ko ēdamu uz siles noliku.

Ar laiku mamma vārna saprata, ka nevēlu ļaunu, un atveda arī tēti vārnu. Šis gan bija daudz piesardzīgāks, nelidoja tuvumā, ja es stāvēju pie loga. Mēs centāmies cits citu saprast katru dienu - es no rīta iznāku ārā, iztīru vannu un ieleju svaigu ūdeni, izlieku sauju zemesriekstu vai kādu suņu vai kaķu gardumu kas veikalā bijis nocenots, vārnas skatās pa gabalu. Kad eju atpakaļ iekšā, aiz sevis dzirdu ķērcienus - zinu, tūlīt abi atlidos. Tad mēs brokastojam, vārnas palaikam skatās uz mani, nesaprot, ko šis dīvainais bezspalvainais radījums grib no viņām, bet zemesrieksti galu galā gardi un varbūt šī radījuma dīvainības var piedot.

Pavasarī mamma vārna pazuda dažas nedēļas, tik tētis vārna ņēma ēdienu. Bet tad mamma atkal atlidoja - ar trim bērniem. Redzēju viņus uzaugam, dažreiz teju jutos kā daļa ģimenes - redzēju, kā viņi mācās paši ēst, vannoties, lēkāt apkārt.

Bērni nu izauguši, nesen uztaisīja savu ligzdu citā kokā. Nāk retāk un retāk.

Ir pavasaris un, starp citu, mamma vārna atkal pazudusi.