vaarnuleens' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Thursday, April 9th, 2026
| Time |
Event |
| 2:24a |
sveika (atkal), sviesta ciba Apņēmos šodien kaut ko uzrakstīt. Man pēdējā laikā ir visu aptveroša vēlme kaut ko radīt, bet es nezinu, ko. Sajūta, ka es taču neko neprotu. Balta lapa mani biedē, un beigās es sēžu pretim ekrānam vai kladei, vien skatoties tai baltumā, kamēr prātā uz sevi kliedzu, "Bļe, raksti kaut ko, jebko, bet raksti!" Istabā turpinās klusums, manā prātā turpinās cīņa. Tā teju katru dienu. Tik daudz domu, tik daudz, ko teikt, bet, kad beidzot ir laiks ko sacīt, pēkšņi nekas. Tam vajadzētu būt tik vienkārši. Raksti to, kas ienāk prātā. Bet katrs teikums prasa, lai blenžu sienā, līdz beidzot prātā ienāk viens vārds. Varbūt vēl viens pēc tam. Agrāk es domāju, ka tas tāpēc, ka man ir svarīgākas lietas, par ko domāt. Bet tagad man beidzot ir stabils darbs, dzīvoklis, veselība beidzot cik necik nav galīgi greiza... un joprojām nekas nenāk. Vai ir jēga sevi mocīt, lai uzrakstītu dažus draņķīgus teikumus? Vai šis jelkad kļūs vieglāk? Redzēsim. Current Mood: restlessCurrent Music: industrial rock mix | | 4:31p |
Jau vairāk kā gadu draudzējos ar tuvumā dzīvojošo vārnu saimi. Pagājšgad dabūju putnu vannu, uzstatīju balkonā, un palaikam kaut ko ēdamu uz siles noliku. Ar laiku mamma vārna saprata, ka nevēlu ļaunu, un atveda arī tēti vārnu. Šis gan bija daudz piesardzīgāks, nelidoja tuvumā, ja es stāvēju pie loga. Mēs centāmies cits citu saprast katru dienu - es no rīta iznāku ārā, iztīru vannu un ieleju svaigu ūdeni, izlieku sauju zemesriekstu vai kādu suņu vai kaķu gardumu kas veikalā bijis nocenots, vārnas skatās pa gabalu. Kad eju atpakaļ iekšā, aiz sevis dzirdu ķērcienus - zinu, tūlīt abi atlidos. Tad mēs brokastojam, vārnas palaikam skatās uz mani, nesaprot, ko šis dīvainais bezspalvainais radījums grib no viņām, bet zemesrieksti galu galā gardi un varbūt šī radījuma dīvainības var piedot. Pavasarī mamma vārna pazuda dažas nedēļas, tik tētis vārna ņēma ēdienu. Bet tad mamma atkal atlidoja - ar trim bērniem. Redzēju viņus uzaugam, dažreiz teju jutos kā daļa ģimenes - redzēju, kā viņi mācās paši ēst, vannoties, lēkāt apkārt. Bērni nu izauguši, nesen uztaisīja savu ligzdu citā kokā. Nāk retāk un retāk. Ir pavasaris un, starp citu, mamma vārna atkal pazudusi. Current Mood: contemplativeCurrent Music: aphex twin - korg funk5 | | 5:04p |
Esmu pieaugušais, tātad neviens nevar man teikt, ka pirmstreniņa saldējums ir slikta doma. Current Mood: energeticCurrent Music: phonk |
|