CIKLOPA KALEIDOSKOPS

Tie, kas mani pazīst tuvāk, zina, ka neesmu sajūsmā par statistikām un socpētījumiems, kā arī mēdzu nespeciāli kaitināt sociumu ar frāzēm: "it kā", "laikam", "un".
Šai gadījumā trīs dziesmas, kas manā gadījumā noder par uzmundrinājumu brīžos, kad it kā sāk šķist, ka Virtuvē laikam iestājies pilnīgs Un:

1! https://www.youtube.com/watch?v=xfWPqRtozh0
2! https://www.youtube.com/watch?v=XfR9iY5y94s
3! https://www.youtube.com/watch?v=FTQbiNvZqaY
4! secībai nav nozīmes?;)<3 (tikai 2015.gada 14.februārī apjēdzu, ka tas nozīmē sirdi, nevis kko rupju - paldies par esemes, Zelta zivtiņ!)

---
cerams, ka armaninerunātāju bariņš pēc šī nepletīsies platumā; un virtuvē jau vsp arī neatliek daudz laika pļāpām.
---
Kā teica mans vectēvs: "Es taču teicu, bet ko?"

PUPDATE:
http://absoluteradio.co.uk/

aizkūpinu vīraku.
uzlieku vārīties pelēkos zirņus.
eju spēlēt kokli uz otru istabu (tās man televizora vietā).
traka bij' nakts, slava bogam un bratislavai.

vrb kādreiz sanāks dzejā, zodz ideju, kamēr vēl var, karoče,

"..nopietni neņemt ja liekas.."
(vectēvs)

Mans sencis (miers viņa pīšļiem) ļoti maz runāja par Afganistānu. Tikai fragmentāri un tikai tad, ja kaut ko kāds jautāja. Un arī tad izvairīgi. Nezinu, kāpēc. Dažreiz iešaujas prātā, ka, ja šamējais vēl būtu te, es varētu tādu amatierisku audiointerviju, kā meslus sev un dažiem citiem sataisīt. Bet varbūt tā ir tikai atmazka, lai tā vietā, kas man tagad būtu jādara, nedarītu. Dīvaini, bet aiz viņa mūžīgā humora vienmēr bija kāds noslēpums, noklusējums. Nepaspēju uzzināt, kāds. Tad laikam jāpaspēj atklāt savējais. Afgāņu un tālbraucēja kapteiņa (vecātēva, kuru nekad neesmu redzējis) cepures kaut kur skapjaugšā stāv un putekļojas, ārā mest neceļas roka. Ikvienā no mums ir kaut kāds tabu. Laikam. Pārvētīsim savus tabu stāstos, tad tie nebūsim mēs. Laikam čau.

Tapām aicināti uz Diwali (indiešu Jaunais gads), palīdzēt gatavot ēst. Būšot pilla māja ar indiešiem. Iespējams, mani gada svarīgākie svētki, protams, neskaitot sievas dzimeni un ĒK Ziemsvētku koncertu.

vakardien/šorīt 4tros aizdomājos, cik dīvaini mēs šais platuma grādos dzīvojam - kāpjam uz tā paša grābekļa jau kuro reizi, zilumi paliek, besis paliek, tālāk neredzam/negribam saskatīt? un stulbi, pēc manām domām, ir tas neizslimotais Virtuvju sarunu sindroms. pie iecirkņa jau novēlojušos aptaujāja no rādijō, par ko tad vēlējās. tikai 1 no 5 atļāvās atbildēt (zināms, ka aptauja tak anonīma, ķekša pēc). kamēr es krāmējās pa somu, man arī pajautāja, un kāds gan man grūtums atbildēt, ka par nr.8?
tik divi jautājieni zinīgiem cilvēkiem:
- vrb labāk būtu ieviest "Vēlēšanās", "Velēšanās" vai "Vēlējumies"?
- vai lembis tiešām tiesnāsies ar to, kā viņu sauca, saveinību par neguodīgām vēlēšanām?

a šit's Jums par atbilžiem:
https://www.youtube.com/watch?v=fTQJ2l9Pwh8

man, strpctu, golva nasāpej

man tagad ir jauns, brīnišķīgs, izpalīdzīgs un gudrs kolēģis ar vīrieša cienīgu vēderu. ienāku ar pētersīļu bunti virtuvē un tūliņ pat atskan padoms: "Mārtiņ, a tu zini, ka pētersīļi vīriešiem rada/izdala tādas/kautkādas smaržvielas, kad tu sāc patikt sievietēm. Ja tu ballītē dzer "Margaritu" un tur ir pētersīļa lapa, nemet ārā, bet apēd, un tev būs kruts vakars!" Gribējās pajautāt, vai šamējais aizvien ir iemīlējies Puzikovā. Tādu gudro galvu sen neesmu sastapis, tāpēc priecājos, ka atrodos telpā no visiem atsevišķi (vakardien resnis mācīja kolēģei, kā pareizi staipīties pēc riteņbraukšanas).

neesmu jau kolēģiem jautājis, vai man vienīgajam ir tā, ka tik bieži tiem, ar ko jākomunicē pa darba darīšanām, kāds nomirst. vai nu pats, vai tuvinieks. laikam vnk mirst un viss.

pārsteigt.

Nupat viens pateica, ka tieši gribējis man zvanīt, kad es šamējam piezvanīju. Citēju: "Un sakiet, ka nav poltergeists, es tieši Jums gribēju zvanīt".
Un vēl mums V-grāvī ir bitenieks, pie kura mēdzu iepirkt medu, un kurš veselas divas reizes tieši ir zinājis un jutis, ka es atnākšu pie viņa pirkt medu.
Sāku aizdomāties - vrb man piemīt suģestijas spējas, vai tiem citiem? Vai arī pastāv kādi mums līdz galam nezināmi spēki, kurus mēs ikdienā nepamanām, bet tikai tādos momentos, kad tie dara savu darbu?

spēlēt kokli (tipa) un neko nemācēt (to es protu perfekti). ā, vēl dumi smaidīt. vēl es protu nepārliecinoši muldēt par dzīvi un celt gaisa pilis. pat lembim nav tik daudz apslēpto īpašumu, cik man. un skuju - neviena hujakš iestāde tās neatradīs, pat ja mani nosvēpēs, jo tas viss ir manā galvā un tikai manā. toties vakar es pirmo reizi mūžā nomainīju durvju kliņķi. pats. un vēl nav izļurkājies. tas nav manā galvā. dažreiz gan šķiet debili, ka tu spēj kko izdarīt tikai tad, kad tas patiesi, pēc paša domām, nepieciešams. tas gan ne vienmēr ir forši. es nāku no nenovīdīgas, nabadzīgas ģimenes, kur māte ir histēriķe un tēvs - gatera strādnieks, algagoliķis un DIY. mans tēvs reiz lika man pašam nomainīt salauzto durvju kliņķi, kuru es kkādā histērijā tiešām biju salauzis. man nekas nesanāca un es teicu, ka nahuj, man būs tik daudz $, ka man nahuj pašam nekas nebūs jādara. pasviedīšu kapeikas un cilvēciņi kko izdarīs.
tagad man ir skaista un gudra sieva, mūzikas grupa, jumts virs galvas, un mīlestība uz savu dzimteni. es vedu veselīgu dzīvesveidu un neienīstu krievus. man šķiet, tas nav maz. nav, protams, arī daudz, tomēr maniem vecākiem tā visa nebija (patiesībā bija, un vrb pat vairāk nekā man, tikai viņi to visu sadirsa). toties tagad es zinu, ka varu nomainīt durvju kliņķi. pats. un pēc tam uzspēlēt kokli. arī pats.

25.jūlijs, Vecumnieki, plkst. 19.00

smalkāk te: http://www.giveandget.lv/lv/pages/festival

Kopumā man bija fantastiski piepildīta nedēļas nogale ar koklēšanu, yōgošanu, trīs mēnešu gadadienas svinēšanu un filmēšanos Krievijas seriālam. Ceru, ka visi esam pamodušies un labā omā dodamies pie virpas. Pēc pāris dienām atkal būs piegdienah!

Labdien!
Vakarvakarā piedzīvoju TRĪS atklāsmes:

- pirmo reizi mūžā pabiju ?hipsteru? bārā VIETA un noskatījos, noklausījos, kā meitenes dzied un spēlē ģitāras. Nemaz tik traki nebija, dīvaini, protams, bija. Bet stereotipiem būs lūzt agri vai vēlu.
- pirmo reizi mūžā pabiju DEPECHE MODE bārā. Traki nebija, dīvaini arī ne. Patika, praktiski visi savējie.
- pirmo reizi mūžā, ejot cauri naksnīgajai Vecrīgai, pamatīgi sadusmojos uz visiem pēc "vīna un izklaižu" alkstošajiem. Šķita tik slimi. Visi kkādā bezjēgā zviedz, it kā viss notiek, bet totālā tukšumā, vnk zombēšana, reāli nekas jau patiesībā nenotiek. Rādīju fakučus naktsklubiem. Labi, ka Lenora ierosināja nomierināties:)

Secinājumi:

-Dambim ir taisnība: "Šī pilsēta kā veca mauka grib vienu īstu mīlestību."
-tiešām palika tai brīdī dusmīgi un skumji, ka tā izvaro vecpilsētu, kura man ļoti patīk bez mākslīgi radītām izklaidēm un naudas sijājamiem sietiem. Laikam sen neesmu "ietusnējis". Vai arī jālauž stereotipi. Vai arī jāatsāk dzert (joks sev).

Fonā skan "80s movies soundtrack hits", strādāju, neko, viss ok. Pēkšņi atskan kkas pazīstams: "līgo, līgo!" Da bļ..., reāli nosvīdu nodomāju, ka ar galvu kkas nav kārtībā. Izrādās, kārtējā pajātā reklāma, ko tik ļoti visi gāž spaņņiem vai pirms/pēc katra video youtubē.
Radās trīs jautājumi šai sakarā, ko jau sen gribēju uzdot zinošākiem cilvēkiem:

pirmais sev: - vai šo reklāmu ievietotāji apzinās, ka es un, droši vien lielākā daļa cilvēku, ņem uz skipo šitos mēslus (jo mēs taču youtubē ejam skatīt filmas, klausīt mūziku vai skatīt kādus smieklīgus video vai vnk raidījumus (protams, spriežu pēc sevis)) un domā, ka kādam tas interesē un kkā IEDARBOSIES UZ ZEMAPZIŅU?
-otrais un trešais gudrākiem cilvjiem -
- cik šitāda reklāma vispār maksā?
- vai ir iespēja no tā izvairīties pavisam, tāpat kā no tā, lai google chrome vai kā to sauc, VAIRS NEKAD neizmet man tiešām kretinējošo jautājumu: "Vai tulkot šo lapu?" Bļ....
laikam sanāca vairāk jautājumu, bet doma, cerams, skaidra.
Man nav nekas pret reklāmu kā tādu, izņemot, ja man baksta ar šķērēm acīs tad, kad es to negribu. Ok, te referāts sanāktu.

Piebildīšu tikai, ka
viena no tizlākajām reklāmām, ko esmu dzirdējis pēdējā laikā rādijō, ir: "Ar āmuru - vienmēr lētāk!" Es vnk iztēlojos, ka tad, kad man kko nesanāk salabot, es paņemu āmuru un vnk visu izārdu:D
Laikam iztēle nedavelk līdz vēlamajam rezultātam:)

pag. ned. nogalē ar sievu bijām sabpasākumā rajonā, satikām sen neredzētus cilvjus un tā. viens no sen neredzētajiem paprasīja, vai tai parka skatu tornī tai dienā var bez maksas uzbraukt. sieva teica, ka par visu vienmēr esot jāmaksā [sataisīja seju:D man, protams, patīk, vrb ne visās situācijās]. vrb kāds var man izskaidrot, kāpēc cilvji tomēr izvēlas nemaksāt, ja viņiem pārsvarā piedāvā par kko maksāt? jo, ja es, cenšoties pārdot savus kastaņus, saku, ka tas maksā kkādas naudiņas, bet cilvis blakus tos dala par velti - ko Jūs izvēlētos? Es, protams, varētu sastāstīt basņas, ka mani kastaņi ir īpašos apstākļos audzēti un ekoloģiski tīri, papūlētos no Vides inspekcijas sadabūt cedeli. Bet uz sociumu tas pārsvarā nedarbojas. Tāpēc esmu atmetis melot, jo taksistam, kas saka, ka lielākai daļai cilvju ir pofig par to, kas notiks ar zvirbuli, kas apēdīs tevis nomesto Donalda Daka košļeni un uzreiz atmetīs kājas, ir taisnība. Nesaprotu, kā šitie pelna $ ar šo: http://gaismapasaulei.lv/707-evangelizacijas-dievkalpojumi-no-1006-1506-riga/ --->>> nekādu aizspriedumu, man ir ļoti labs noskaņojums, es vnk nesaprotu fīču.

Protams, tās tikai manas pārdomas.

Izskatās, ka ar Jūsu palīdzību šodien pusdienās baudīšu to, ko gribu baudīt. Paldies!
Šorīt esmu kārtējais pierādījums, ka pret sīkajiem kašķiem un sociuma nīstību vislabāk palīdz paņemt izkapti un nopļaut zāli pie mājas, pēc tam, kokli padusē aiziet līdz upei, pa ceļam sastapt no Dzērājceļa novērsušos, jau kuro reizi iemīlējušos cilvi, uzspēlēt viņam un viņa meičai, paskatīties, ka saule riet tikpat smuki kā agrāk, ūdensputni sasaucas un tiri-piri.

kkāds miegainums, bet rīts ir tik foršs, ka nav kur dēties.
izlēmu kolēģu netīros traukus vairs nemazgāt. galīgi izlaidušies. brīnums, ka podā ūdeni vēl pēc sevis nolaiž. nekas, nekas, atnāks prusaciņi, cerams, ka arī tie, kas mēdz lidot, tad gan būs jautri, hehe.
bet tā viss bumbās - nez kāpēc velk uz psihodēlisko roku, ko pašlaik arī piekopjam.

Kā mans vectēvs, tālbraucējs kapteinis mēdza teikt: "Turi buru, puika! Vienmēr turi buru!"

Dr. House M.D. skaņu celiņš ir manai ausij tīkamākais no pēdējos pāris gados dzirdētajiem. Tāds nomierinošs. Vrb kādam arī ķersies pie sirds:

http://www.youtube.com/watch?v=x2KRpRMSu4g&list=PLE4628756157D8967

Tai's brīžos, kad tiešām manas aizdomas, ka kāds man samelojis, izrādās pamatotas, es uzsitu savai Intuīcijai pa plecu. Protams, uzkrātā pieredze jau arī. Nav nemaz tik slikti dažreiz sajusties kā Dr.Laightmanam. Sīkums, bet patīkami, tā teikt:)

Jauku Jums dieniņu!

šķiet dīvaini, ka cilvēks, kas pieprasa, lai darba vietā, darba vajadzībām tu izmanto skaipu, kamēr pats tai pat laikā to izmanto arī ne-darba lietām, kā arī paralēli savā smārtphonā baro kkādus virtuālus radījumus, kuri apvemjas, apkakājas un ko tik vēl ne; un tad tipa netieši pārmet čatošanu skaipā, pāri plecam. bļaģ, es atvainojos, es uzreiz biju ar visām četrām pret to sūdu; nahuj man to vajag, ja man jāpasper tik pāris soļu un es, visu, ko man vajag pateikt kolēģiem, varu pateikt tāpat. es neesmu kroplis, paldies dievam. tas izklausās pēc ļoti sliktas anegdōtes, bet tā ir realitāte. tfu, tu!!! pašļi nahuj ar saviem "dzīves uzlabojumiem"!

atvainojos par necenzētu leksiku

šorīt, kā citus rītus, braucot uz darbu, kārtējo reizi nopriecājos, ka pavasara plaukšanu neesmu nogulējis, kā citus gadus - tie bērzi ir dievīgi smuki šai laikā sevišķi. man pat nebija riebuma iet uz poliklīniku nodot asinsanalīzes. viss notika tik ātri un viegli, ka pat neaizmirsu ieskriet Ekovirtuvē un uzdāvāt šamējiem Ēk diskus, redzēs, vrb kko kādreiz uzliks klausīties ēdājiem. kopumā diena, ja neskaita mazās skabargas, par kurām negrasos klāstīt, ir sākusies uz URRĀ!

Lai Jums, trauki, arī forša šī diena, jo, galu galā, ir PIEGDIENAH!