CIKLOPA KALEIDOSKOPS

Sadega rudens.
Tā viņi gāja
dienām un naktīm,
ceļiem un bezceļiem,
labības maisiem plecos tik smagiem**
un ilgi sakrātām Bēdām.

Sadega rudens
un tā viņi gāja,
kamlīdz Raganas slēpās aiz zirgiem***,
zobus griezdamas,
nagus dziļdziļi zemē iecirzdamas.

Sadega rudens.
Smagums saduga – mazs un melns ķiņķēziņš aiz naga.
Raudupes izsīka,
viņi pārgāja gultnes un sanāca pagalmos, klētīs.

Bērniņš izskrēja laukā, modināt Gaviles.

–-
*”[..] labvēlīgie latviešu vilkači mūsdienās ir ieguvuši plašu starptautisku atpazīstamību, to apzīmēšanai pētniecībā ieviests pat īpašs termins – Livonijas vilkači (Liwonian Werewolves)” (S.Laime, Raganu priekšstati Latvijā: Nakts raganas, 167)
**”Tiesas laikā Igunds stāstīja, ka raganu darbs esot no laukiem zagt labības ziedus un pienest tos savam kungam, savukārt vilkači ņemot tos viņām nost un atdodot īpašniekiem, lai tiem nerastos zaudējumi” (Straubergs 1941:494-497, S.Laime, 168)
***”Senākā no “labo vilkaču” prāvām iztiesāta 1550.gadā. Apsūdzētais zemnieks tiesā stāstījis, ka esot redzējis lidojam raganu ugunīga tauriņa veidā un dzinies tai pakaļ, jo vilkači varot raganas savaldīt. Ragana esot paslēpusies ganībās aiz zirga. Mēģinot ar paķerto sirpi trāpīt raganai, viņš nejauši tās vietā esot trāpījis zirgam un to pāršķēlis uz pusēm. Tiesa zemniekam piesprieda nāvessodu sadedzinot.” (Straubergs 1939a: 44, S.Laime, 168)



2014.g. 15.-16.aprīlis

kkā ļoti šis elektronikas un neofolk savienojums ļoti uzrunā:

https://www.youtube.com/watch?v=UJPfGsweb94

par kuriem vērts pasmieties, vēderu turot un vnk pateikt: "Man pajāt!"

-AR 10 LATIEM DIRSU NEAIZBĀZĪSI!!!!!!!!!! [mana māte, apm. pirms gadiem 10]
-LAIKA IR MAZ!!!!!!!!!!!! [manā darbvietā, laikam aizvakar]
-VISIEM NEKAD NEBŪS LABI - CITAM LIELĀKA BUTE, CITAM MAZĀKA, CITAM - NEKĀ!!!!!!!!!!!!!!!!! [no Lībiešu Dzīvesziņu vēcelītes (it kā), vakar]

+++
a ja nu točna taisnība?:(((

Man kkā šķiet mazliet dīvaini, ka ir cilvēki [tā var būt darba vieta, mācību iestāde, ēdnīca], kuriem interesē ieskatīties tavā šķīvī, ko tu ēd, izteikt kkādu piezīmi, interesēties, vai tas ir garšīgi u.t.t. es to nosauktu par sava veida onānismu. tas apmēram kā, kad viens kārto "lielās darīšanas", un otrs pienāk klāt: "Nu, kā, labi spiežas?" Pieļauju, ka lielākais vairums šo cilvēku neapzinās postošās sekas, ko izraisa citu psihē, t.i., to, kuriem tas šķiet ne īsti pieklājīgi, maigi sakot.
Tāpat arī "it kā nejauši ielūrēt" datorekrānā, iespējams, cerībā ieraudzīt, ka tiek skatīts porņuks vai nezinu, karoče, kkas pilnīgi nesaistīts ar to, kas būtu jādara konkrētā brīdī.
Nu, un iegādājoties kkādu jaunu lietu - auto, mobiļņiku vai kko tikpat mirstīgu, visiem jāizrāda, pat nepajautājot: "Vai tevi tas vsp interesē?"
Tas viss, protams, neattiecas uz pavisam tuviem cilvēkiem, jo tad tas ir savādāk.
Un jautāt, kāpēc cilvēks ir TIK nopietns un nerunīgs, tipa kkas nebūtu ok, izskatās/izklausās pēc liekas uzbāšanās.
===
Kāpēc tik daudz jākladzina un jāšķielē pa šķirbām?

paklausīties Kings of Leon albumu. Izturēju līdz 2.dziesmai, sapratu, ka nav mans, līdz ar to īsti nesapratu, kas tik ļoti īpašs ir šajā grupā, jo ažiotāža ir sacelta augstāka par Berlīnes un garāka par Ķīnas mūri. Laikam jau gaumes lieta. GROB jau arī visiem nepatīk. Nekā personīga:)

šīs brīvdienas bija tiešām BRĪVDIENAS - tik piepildīts laiks sen nebija bijis: ģitāra, kokle, normāls miegs, divas līdz galam novestas jaunas dziesmas, mājkārtošana, nekādu kašķu, auksts laiks, krāsns duna, palīdzība kaimiņiem, jōga. Vārdu sakot, atlaidu pēc pilnas programmas [prieks pašam, ka "atlaist" šai gadījumā lietoju pilnīgi citā nozīmē kā citās reizās:)]
Ceru, ka Jums arī bija forši.
Turam buru un - LAI JUMS FORŠA DIENA!

Vienmēr
Jūsu Vaarna

nu nevajag, nevajag mēģināt pārlēkt augstāk par savu latiņu, pat ja tu esi profiņš:( tas attiecas arī uz sattelites.lv: http://www.youtube.com/watch?v=QLukDwEyE0c

biju uz Eko ēdnīcu Skolas ielā, ko jau 100 gadus ieteica Jūlija. Paldies! Tiešām, super ēdiens un cenas pat man, kā profesionālam skopulim, šķita ok. Iesaku visiem.
Adrese, ja kāds vēl nezina: http://batchgeo.com/map/c8bf461db4f263aeb92c5ab7fc62ef5d#
---
ā, un vēl paldies visiem, kas man raksta uz e-pastu un sms, lai turos un nevāru ziepes. Ir lieliska sajūta saprast, apzināties, ka man tiešām ir draugi.
Paldies!

Vienmēr Jūsu Vaarna

rīt iesim uz jōgu

esmu melnā avs un baltais zvirbulis, lai ko vien censtos un darītu. lai nu tā būtu.
popularitāti jau ne visi prot iegūt tīrā un godīgā ceļā, kā, piem., ārsts, pie kura šodien biju, kas nebrauca virsū atšķirībā no visiem citiem, pie kuriem esmu bijis līdz šim, un kurš tiešām klausījās, normāli izmeklēja un konkrēti pateica, kas jādara/jā-nedara un kur jāiet. lūk, tas ir līmenis! pat man kā mūžīgajam slimnīcu un poliklīniku skeptiķim šī vizīte bija NO 10-10. Ivars Tolmanis, Linezers.
cerams, ka nevienam vajadzība neradīsies, bet ja nu tomēr - tas ir sava aroda Meistars.
Paldies Jūlijai Stefanovičai, kas to visu lietu iekustināja.

cilvēki, kas mani pazīst tuvāk, nenoliegs, ka alkohola ietekmē daudzkārt esmu uzvedies, maigi sakot, neadekvāti. paldies dievam, vēlme kādu izvarot, nogalināt vai aplaupīt gan nekad nav bijusi. ja nu vienīgi uzdirst vai sadot pa lēcām. bija man tāds šobrīd Meksikā mītošs paziņa, kam patika kko nospert un taisīt visādas mahinācijas, bet pārsvarā tad, kad bija iedzēris. vienureiz gan, šķiet, skaidrā būdams, viņš mēģināja mani it kā nožņaugt, it kā pārplēst rīkli, dievišķās dusmās, ka izvairījos, nedevu atbildi, necēlu telefonu, jo mans it kā pienākums bija spēlēt ar viņu vienā grupā. neizdevās. kopumā cilvēks sirsnīgs un labs, vienmēr izpalīdzēja, ja vajadzēja. beigās tomēr divi albumi tika ierakstīti, tiesa, es piedalījos tikai vienā.
ne man pārplēst rīkli, ne nožņaugt, ne grupa, neizdevās vispār nekas. ja nu vienīgi onanēt par to, cik tolaik viss varēja kruti sanākt, ja būtu bijis savādāk, bet tas īsti nepiš, jo, tas, kas notiek šobrīd, pārpēj visas ieceres, tātad -
vispirms uzskatu par pienākumu atvainoties Jūlijai, ka esmu gandējis viņas nervus apm. 10 gadu - citreiz vairāk, citreiz mazāk.
otrkārt - lūdzu, ņemiet visi, kas mani daudz maz pazīst, vērā - esmu kļuvis psihiski nelīdzsvarots. ja nu gadījumā es kādā brīdī pasaku kko neadekvātu vai reaģēju ne gluži tā, kā varētu sagaidīt, vai nu ignorējiet to, neko nesakot, vai vnk mazliet attālinieties no manis. kā jau teicu, fiziski nevienu nekad neesmu iespaidojis, bet morālā ziņā man piemīt talants nodarīt pāri. par laimi, ne ik vienam.
mani trūkumi, kurus centīšos izārstēt/uzlabot:
-spējas dusmas par elektroierīcēm, kas nedarbojas tā, kā man vajag [jebkas - radio, dators, veļas mašīna utml.]
-atjaunot atmiņu [pagātnē gremdējos nostalģiskās atmiņās, cik forši bija pamatskolā, nest disenēs pa kluso alkoholu un koļīt meitenes]; šo atmiņu es vairs neatceros, atceros tikai foršos, NE-nostalģiskos brīžus, piem., cik patīkami ir peldēties jūŗā, jo, paldies dievam, Jūlija man iemācīja skatīties tikai nākotnē, ko arī daru, bet laikam nepareizi izmantoju šo spēju
-nebojāt citiem cilvēkiem garastāvokļus un dzīves ar saviem vipendroniem
-iemācīties izteikties īsi un konkrēti/korekti tā, lai nevienam nerastos vajadzība mani pārtraukt pusvārdā [ne jau visi piedzimst par oratoriem]
-pārstāt baidīties no ārstiem [izņemot zobārstiem], kas no mana skatpunkta nozīmē vnk maksāt naudu par man nepatīkamām smakām, degradējošu atmosfēru, man nepieņemamu attieksmi pret cilvēkiem un, galu galā - nekādu gala rezultātu
-beigt sev melot
---
Pārstāt jokot es laikam nekad nespēšu. Ar jēdzienu "jokot" es domāju vairāk "būt priecīgam", "būt laimīgam".
Dievam žēl, šobrīd es ne tuvu nejūtos tā, jo esmu izbojājis man vistuvākā cilvēka dzīvi iepriekšējos 10 un vismaz nākamos 3 gadus, to negribot.
---
Ja pastāv tāda vieta - Elle, tad šobrīd es tajā atrodos [tas nav tas modes žurnāls].
Nevienam, nevienam nenovēlu.
-

===
brīžiem neizprotu, kādēļ ļaudis, kas mūždien sūdzas, ka nav naudas un ka viss ir slikti, nav par ko bērnam nopirkt grāmatas skolai un drēbes, spēj tā pēkšņi nopirkt mega kruto telefonu par 300 latiem un nokārtot auto vadītāja tiesības
===
brīžiem neizprotu, kādēļ pastāv ļaužu grupas vai vnk indivīdi, kas ar padomiem, saukļiem un, beigu beigās, ar fizisku vardarbību vai pašsadedzināšanos cer izmainīt pasauli un citu cilvēku domāšanu, neaizdomājoties par to, ka paši ir neaptverami milzīgas mašinērijas sastāvdaļa
===
brīžiem neizprotu, kādēļ ir ļaudis, kas vnk vēlas aiziet dzīvot mežā un nepiedalās pasaules glābšanas darbos, tādējādi ignorējot mašinēriju
===
brīžiem neizprotu, kādēļ ir ļaudis, kas vnk "cepas" par sīkumiem un ir viegli aizkaitināmi pilnīgi bez iemesla
===
brīžiem neizprotu, kāpēc tad nekas nemainās jau kopš šīs Pasaules radīšanas: http://www.youtube.com/watch?v=FU8csnZxdPA
===
karoče, es ļoti daudz ko brīžiem neizprotu
===
praktiski to visu var attiecināt arī uz mani, izņemot par naudu, bērnu, telefonu, auto un fizisku vardarbību

nu nevajadzēja viņiem šito koverēt, vai arī izdarīt labāk:

http://www.youtube.com/watch?v=r8tutgBF6bE

bet šos kungus dzīvajā es gan gribētu dzirdēt vēlreiz:

http://www.youtube.com/watch?v=98tZ-FKgUSE

PUPDATE:
tas, protams, tikai mans viedoklis

klab.lv tika pieminēts boom.fm:)

Tādu grupu kā AGALLOCH un HAMMOCK dēļ ir vērts brist šīs pasaulītes mežus, pļavas un dubļus:)

Paldies, ka biji!

jo viens no portāliem beidzot spēris jauku, kaut arī, no mana viedokļa, niecīgu solīti attiecībā uz komentāriem par būtisko un ne tik būtisko, sadalot reģistrētos un anonīmos komentātōrus.
Dīvaini gan, ka reti kurš portāls, cik zinu, ir ieviesis kaut simbolisku maksu, ja rodas vēlme lasīt, redzēt un dirsties cit tik iespējams konkrētajā vietnē.
Protams, ir ļaudis, kas šādos gadījumos, uzzinot par nelāgajām izmaiņām, izmanto iespēju viedi pavēstīt, ka tagad [tātad!?] jau būs zināms, cik iekš mūsu Dievzemītes ir lohu un cik nelohu.
Šausmas, cik gan rūtiņu kladītes ar tabulām tiks pierakstītas, lai saglābtu statistiku...kaut gan, kāpēc rakstīt kladītēs, ja ir vecais labais [ir, protams, arī tādi, kas uzskata, ka sliktais] ekselis. Bet to jau tāpat drīz iznīdēs pavisam.

Tiem, kas uztraucas par sava vārda brīvības ierobežošanu, varu ieteikt divus ļoti efektīvus paņēmienus [trešais, ņemot vērā, ka nav numurēts, ir vnk ieteikums]:

1 - SĀC RAKSTĪT DIENASGRĀMATU, ko glabāt zem sava splvena vai gultas

2 - RĪKO VIRTUVES VAKARUS, uzaicini kādu, kas kaut mazliet prot spēlēt ģitāru

-> vai nu maksā, lai Tevi uzklausītu, vai arī lasi Lūkas Evanģēliju

Brīžiem pa dzīvi mēdz būt tā, ka gribas Paulu Koelju iesist par to izteicienu, ka pasaule sadodoties rokās, kad tev kaut ko baigi vajag vai ir grūti. Bet atliek uzkāpt uz grābekļa, lai saprastu, ka pats esi tikai tāds Paulu Koelju līdz brīdim, kad reāli jārīkojas. Un - hujakš! - nekas nenotiek. Bet Nekas - tas ir Viss.
Ko es ar to gribēju pateikt? To pašu, ko Paulu Koelju:D
Sākumā parasti vajagot nopirkt loterijas biļeti - a naudas ta žēl...

Šorīt atcerējos vienu jokainu notikumu, kas varbūt nemaz tik smieklīgs patiesībā nav, jo daudz ko varētu liecināt par manu vecāku un manu intelekta līmeni.
Vārdu sakot, man tad bija ne vairāk kā 10 gadu, dievam žēl, precīzi neatceros. Par kailo sieviešu planētu tad vēl nebiju sācis sapņot, tas noteikti.
Pie mums atbrauca radi, manai tantei tad bija tas vecums, kad jāsāk vairāk greznoties, puiši un tā. Un viņai bija daudz visādu gredzentiņu gandrīz uz katra pirksta. Mans tētis [lai Tev vieglas smiltis!] kas uz mutes nebija kritis [pārnestā nozīmē], to ieraudzījis, pasmējās, un sacīja tantei: "Nu gan samaukusi gredzenus!" uz ko es bez kavēšanās piebildu: "Jā, tā kā mauka."
Varat ticēt, varat neticēt, bet es tiešām šā vārda nozīmi neapjēdzu. Iespējams, tai brīdī manī pamodās dzejnieks. No kurienes un kādā sakarā es šo apzīmējumu tiku izdzirdējis,- jei bogu, neatceros, atliek vienīgi minēt.
Protams, pēc tam sekoja slepena skaidrošanās, ka šis vārds ir slikts, un ka to nedrīkst lietot publiski. Sīkāk paskaidrots nekas gan netika.
+++
Un vēl viena iedvesmojoša atmiņa, kas, pieļauju, izmainīja manu attieksmi pret apkārtējo pasauli un apturēja infekciju, kuru šodien pazīstam pēc tādiem terminiem kā "rasisms" un "ksenofobija".
Bija dzimšanas diena kādam no maniem radiem. Iespējams, ka tantei, iespējams, vecmāmiņai. Viesu vidū bija arī radu kaimiņi, kas dzīvoja divus stāvus augstāk, krievi, varbūt mazliet ebreji. Māte un meita. Ļoti pozitīvi, dzīvespriecīgi cilvēki, izpalīdzīgi un tamlīdzīgi. Baidos samelot, bet, šķiet, ka māti sauca Larisa, un meitu Juļa, kura man šķita ļoti skaista [tas arī bija laiks pirms sapņiem par kailo sieviešu planētu, lai nerastos pārpratumi].
Ēdot pie galda gardu rosolu, štovētus kāpostus, kartupeļus, mazliet iemalkojot pa limonādes glāzei vai arī ko stiprāku [stipros dzērienus man tad vēl nepiedāvāja, ja nu vasarā alu no tās pašas alus pudeles korķa - pagaršošanai, jāpiebilst, ka negaršoja], skanēja mūzika. Un tad, neatminu, vai tā bija tā pati tante vai kāds cits, kas teica: "Jāaiztaisa logs, lai tā mūzika nav par skaļu kaimiņiem," uz ko es bez kavēšanās piebildu: "Jā, lai stulbie krievi nedzird!" Iestājās neveikls klusuma brīdis, nu, ziniet, kad saka, ka tādos brīžos menti dzimst. Protams, pēc pāris mokošām sekundēm visi atsāka smieties un runāties, it kā nekas nebūtu noticis un neviens neko nesaprastu. Bērns taču paliek bērns.
Lieki bilst, ka vēlāk, blakusistabā, sekoja skaidrošanās ar tēti. Vienkārši pateica: "Nekad šitā vairs nerunā citu klātbūtnē, saprati?" Es, protams, nesapratu, jo jau tad bija apnicis uzdot jautājumus, uz kuriem man konkrēti tāpat neatbildēs. Protams, vēlāk jau apjēdzu, ka tās bija bailes tikt nostučītiem vai tamlīdzīgi, jo bija Atmoda, virtuves sarunas un, jo labāk ir labas attiecības nekā sliktas. Aprunāšana un plānu kalšana aiz muguras ir labu attiecību pamatakmens, vai kā to sauc. Tāpēc jau Baltijas Ceļš izdevās. Aukstais karš.
+++
Biegās gribu tik piebilst, ka mani nekad nav audzinājuši nedz par bezkompromisa nacionālistu vai katoli, nedz par īstu veci vai profesionālu mūziķi. Laikam tāpēc es šobrīd neesmu līdz galam neviens no minētajiem. Bet ir pāris lietas, ko man iemācīja Babuņa, mana vec-vecmāmiņa - cept pankūkas, pa īstam smieties, priecāties par to, kas ir, un, ja nu tiešām vajag - noticēt NLO [labi, šo pēdējo es gan izdomāju, lai izklausītos pasakaināk].