CIKLOPA KALEIDOSKOPS

pag. ned. nogalē ar sievu bijām sabpasākumā rajonā, satikām sen neredzētus cilvjus un tā. viens no sen neredzētajiem paprasīja, vai tai parka skatu tornī tai dienā var bez maksas uzbraukt. sieva teica, ka par visu vienmēr esot jāmaksā [sataisīja seju:D man, protams, patīk, vrb ne visās situācijās]. vrb kāds var man izskaidrot, kāpēc cilvji tomēr izvēlas nemaksāt, ja viņiem pārsvarā piedāvā par kko maksāt? jo, ja es, cenšoties pārdot savus kastaņus, saku, ka tas maksā kkādas naudiņas, bet cilvis blakus tos dala par velti - ko Jūs izvēlētos? Es, protams, varētu sastāstīt basņas, ka mani kastaņi ir īpašos apstākļos audzēti un ekoloģiski tīri, papūlētos no Vides inspekcijas sadabūt cedeli. Bet uz sociumu tas pārsvarā nedarbojas. Tāpēc esmu atmetis melot, jo taksistam, kas saka, ka lielākai daļai cilvju ir pofig par to, kas notiks ar zvirbuli, kas apēdīs tevis nomesto Donalda Daka košļeni un uzreiz atmetīs kājas, ir taisnība. Nesaprotu, kā šitie pelna $ ar šo: http://gaismapasaulei.lv/707-evangelizacijas-dievkalpojumi-no-1006-1506-riga/ --->>> nekādu aizspriedumu, man ir ļoti labs noskaņojums, es vnk nesaprotu fīču.

Protams, tās tikai manas pārdomas.

Uz rīta pusi sapņoju, ka ziemas rītā braucu uz darbu cauri Sarkandaugavai un bija pilns mēness aptumsums. Bija ļoti skaisti - viss tādā sudrabainā tumsā. Cilvēki uz ielas baidījās, satiksme apstājās, visi gaidīja, kad pāries. Man gribējās, lai tas ilgst pēc iespējas ilgāk. Tomēr, kā jau lielākā daļa foršo lietu, pārgāja arī aptumsums. Kļuva gaišs, satikme atdzīvojās, apkārtējie atviegloti uzelpoja un kļuva priecīgi, viss atsākās kā parasti, bet man palika mazliet skumji, jo Raganu periodam atkal uz kādu laiku nu bija beigas. Nezinu kāpēc ienāca prātā tieši tas. Un pamodos.

Atkārtots paldies Cibiņiem un Cibas Dievam.
Biju Terrā.
Iesaku arī visiem pārējiem. Dārzeņus, lapas, zāli, gaļu, zivis, sierus un ko tik vēl ne, var dabūt, kam gribas, var kombinēt visvisādi. Var grauzt arī tikai zāli:). Izvēles iespējas grandiozas, apkalpošana operatīva, apmeklētāju kontingents uz nerviem nekrītošs, rindas cilvēciskas, neviens pirkstus nemētā. Cenas - par 4.20 Eur paēdu kā karaliene.

Izskatās, ka ar Jūsu palīdzību šodien pusdienās baudīšu to, ko gribu baudīt. Paldies!
Šorīt esmu kārtējais pierādījums, ka pret sīkajiem kašķiem un sociuma nīstību vislabāk palīdz paņemt izkapti un nopļaut zāli pie mājas, pēc tam, kokli padusē aiziet līdz upei, pa ceļam sastapt no Dzērājceļa novērsušos, jau kuro reizi iemīlējušos cilvi, uzspēlēt viņam un viņa meičai, paskatīties, ka saule riet tikpat smuki kā agrāk, ūdensputni sasaucas un tiri-piri.

Ja man kāds apm. 10 gadus atpakaļ censtos iestāstīt, ka es būšu precējies [ok, tas pofig vēl], bet, ka "Skumju akmeņi" atdzims un tur dziedās manas sievas māsa, es laikam pasūtītu informācijas nesēju - personu nafig un nospriestu, ka, iespējams, mazliet par daudz sadzēries esmu.

Jebalaitung! Es vnk nesaprotu, kā var tādu balss tembru uzmočīt [un [d]efekti, manuprāt, tur tikai hallēs un tādās līdzīgās fīčās izmantoti;]

Karoče, patīk:

https://soundcloud.com/alise-stefanovi-a/laimes-mirkli-paliec-te-alise-stefanovica

pirmā aukstā zupa, ko esmu ēdis labprātīgi un vēlēšos ēst/pats gatavot vēl:

- ābolu, bumbieru un sīpolu gabaliņi
- mērce no sablenderēta avokado, dillēm un citronsulas [ja par biezu, var ūdeni pieliet, bet labāk ne, pēc garšas]
- cik no kā daudz - nezinu, jāeksperimentē un gan jau pēc gaumes - biezāku vai plānāku, kā gribas
- pasniegt aukstu
- ēst

Elementāri, bez desu gabaliem un atraugām.

Labu tapetīti

Nenormāli safanojos par šito norvēģi [nu, par mūziku, es domāt]:


http://en.wikipedia.org/wiki/Erik_Evju

Ugnius šamējo varētu uz MJR reiz uzaicināt.

Dzērvju zābakus apāvuši
mēs dejojām
kaķa zobu ieskautā pagalmā,
kamēr Rūsa klusi pa debessmalu slīda
smaga kā laiva.

Tur bija vēl daži citi, kas māja un smējās
un daži, Dzīvības koku zariņiem matos,
dziedāja līdzām,
rokas atvarā mērca un smēla,
svieda palāses gaisā.

Varavīksne nodevīgi līka.

Dzērvju zābakus apāvuši
mēs dejojot kāpām
augstāk un augstāk Īgnuma kalngalā.

Tur bija vēl citi daži, kas stāvēja,
citi uz vienas, citi uz divām kājām
un māja un smējās, ļāva krist ēnām
virpuļot ātri tādām kā lapām
un pieplakt.

Dzērvju zābakus apāvuši
dziedot un dejot mēs kāpām
augstāk un augstāk Īgnuma kalngalā.

Palika lejā vien pagalms un purvi
visapkārt dunēja Rūsa.

Klusi.

Sev pati.

nedēļas nogale bija brīnišķīga. kur tik nepabijām - Tvaika ielā, pie draudzīgiem cilvēkiem (bez ironijas), aplūkojām Sarķeni no mazliet cita skatpunkta, Lucavsalā redzējām/dzirdējām varžu pavasara rituālus (tagad saprotam, no kurienes aug kājas terminam "varžu koris" - vardes nu galīgi nav vājas, kā dzied tai dziesmiņā, vismaz bļaušanas ziņā ne). Aiz krūmiem klausījāmies eko sektas tautas dziesmu dziedāšanu (pievienoties neuzdrīkstējāmies, toties radās doma, ka varētu iegādāt dārziņu uz vasaru).
spēlējām pagalmā kokli pie malkas šķūnīšiem, dzērām tēju, un, iespējams, ĒK savervējām vēl vienu bundzenieku/kalēju.
vakar vakarā gan uznāca uztraukums, jo šodien pie ārsta. bet Upe nomierināja. pat vainagu sievai uzpinu no pavasara zālēm. sanāca, manuprāt, labs, jo ar mīlestību darināts.
pēc pusstundas iestāsies četru stundu piespiedu bads, tāpēc tagad riju visādus riekstus. labi, ka vismaz dzert drīkst.
eju strādāt, lai Jums arī forši, apm. šitāds aukstais vilnis:

http://www.youtube.com/watch?v=voGjGlRS0t8

kkāds miegainums, bet rīts ir tik foršs, ka nav kur dēties.
izlēmu kolēģu netīros traukus vairs nemazgāt. galīgi izlaidušies. brīnums, ka podā ūdeni vēl pēc sevis nolaiž. nekas, nekas, atnāks prusaciņi, cerams, ka arī tie, kas mēdz lidot, tad gan būs jautri, hehe.
bet tā viss bumbās - nez kāpēc velk uz psihodēlisko roku, ko pašlaik arī piekopjam.

Kā mans vectēvs, tālbraucējs kapteinis mēdza teikt: "Turi buru, puika! Vienmēr turi buru!"

Dr. House M.D. skaņu celiņš ir manai ausij tīkamākais no pēdējos pāris gados dzirdētajiem. Tāds nomierinošs. Vrb kādam arī ķersies pie sirds:

http://www.youtube.com/watch?v=x2KRpRMSu4g&list=PLE4628756157D8967

Tai's brīžos, kad tiešām manas aizdomas, ka kāds man samelojis, izrādās pamatotas, es uzsitu savai Intuīcijai pa plecu. Protams, uzkrātā pieredze jau arī. Nav nemaz tik slikti dažreiz sajusties kā Dr.Laightmanam. Sīkums, bet patīkami, tā teikt:)

Jauku Jums dieniņu!

šķiet dīvaini, ka cilvēks, kas pieprasa, lai darba vietā, darba vajadzībām tu izmanto skaipu, kamēr pats tai pat laikā to izmanto arī ne-darba lietām, kā arī paralēli savā smārtphonā baro kkādus virtuālus radījumus, kuri apvemjas, apkakājas un ko tik vēl ne; un tad tipa netieši pārmet čatošanu skaipā, pāri plecam. bļaģ, es atvainojos, es uzreiz biju ar visām četrām pret to sūdu; nahuj man to vajag, ja man jāpasper tik pāris soļu un es, visu, ko man vajag pateikt kolēģiem, varu pateikt tāpat. es neesmu kroplis, paldies dievam. tas izklausās pēc ļoti sliktas anegdōtes, bet tā ir realitāte. tfu, tu!!! pašļi nahuj ar saviem "dzīves uzlabojumiem"!

atvainojos par necenzētu leksiku

šorīt, kā citus rītus, braucot uz darbu, kārtējo reizi nopriecājos, ka pavasara plaukšanu neesmu nogulējis, kā citus gadus - tie bērzi ir dievīgi smuki šai laikā sevišķi. man pat nebija riebuma iet uz poliklīniku nodot asinsanalīzes. viss notika tik ātri un viegli, ka pat neaizmirsu ieskriet Ekovirtuvē un uzdāvāt šamējiem Ēk diskus, redzēs, vrb kko kādreiz uzliks klausīties ēdājiem. kopumā diena, ja neskaita mazās skabargas, par kurām negrasos klāstīt, ir sākusies uz URRĀ!

Lai Jums, trauki, arī forša šī diena, jo, galu galā, ir PIEGDIENAH!

Sadega rudens.
Tā viņi gāja
dienām un naktīm,
ceļiem un bezceļiem,
labības maisiem plecos tik smagiem**
un ilgi sakrātām Bēdām.

Sadega rudens
un tā viņi gāja,
kamlīdz Raganas slēpās aiz zirgiem***,
zobus griezdamas,
nagus dziļdziļi zemē iecirzdamas.

Sadega rudens.
Smagums saduga – mazs un melns ķiņķēziņš aiz naga.
Raudupes izsīka,
viņi pārgāja gultnes un sanāca pagalmos, klētīs.

Bērniņš izskrēja laukā, modināt Gaviles.

–-
*”[..] labvēlīgie latviešu vilkači mūsdienās ir ieguvuši plašu starptautisku atpazīstamību, to apzīmēšanai pētniecībā ieviests pat īpašs termins – Livonijas vilkači (Liwonian Werewolves)” (S.Laime, Raganu priekšstati Latvijā: Nakts raganas, 167)
**”Tiesas laikā Igunds stāstīja, ka raganu darbs esot no laukiem zagt labības ziedus un pienest tos savam kungam, savukārt vilkači ņemot tos viņām nost un atdodot īpašniekiem, lai tiem nerastos zaudējumi” (Straubergs 1941:494-497, S.Laime, 168)
***”Senākā no “labo vilkaču” prāvām iztiesāta 1550.gadā. Apsūdzētais zemnieks tiesā stāstījis, ka esot redzējis lidojam raganu ugunīga tauriņa veidā un dzinies tai pakaļ, jo vilkači varot raganas savaldīt. Ragana esot paslēpusies ganībās aiz zirga. Mēģinot ar paķerto sirpi trāpīt raganai, viņš nejauši tās vietā esot trāpījis zirgam un to pāršķēlis uz pusēm. Tiesa zemniekam piesprieda nāvessodu sadedzinot.” (Straubergs 1939a: 44, S.Laime, 168)



2014.g. 15.-16.aprīlis

manuprāt, šis ir ahujenna labs albums [atklāju tikai nesen]: http://www.youtube.com/watch?v=ZwJh6-eypRk

kkā ļoti šis elektronikas un neofolk savienojums ļoti uzrunā:

https://www.youtube.com/watch?v=UJPfGsweb94

praktiski ik reizi, kad zinu, ka vakarā būs mēģinājums, es jūtos apmēram tik spēcīgs: http://www.youtube.com/watch?v=quChVZHml-c