7 lietas
Uz mani izdara spiedienu. Labi labi, neizdara jau. Bet Alīna mani ir norādījusi savā sarakstā, un kā jau visiem zināms - ko Alīna saka, tas ir jādara ;D

Tātad 7 lietas, ko citi par mani nezin...

1) Viena no manām mīļākajām nodarbēm mūzikas skolas laikā bija šļūkšana no Vecpuišu parka kalniņa (ziemā, saprotams), sēžot uz savas saksofona pārnēsājamās kastes. Kastei tas, saprotams, nepatika. Vēl tagad var redzēt ledus un sniega berzes rezultātā atstātās pēdas.

2) Pirms vairākiem (apmeram 10) gadiem esmu vasaras naktīs devies pļavās un ķēris griezes. Nekas dižs gan man nesanāca, jo acīmredzot kaut ko es darīju nepareizi, kaut gan pašam likās, ka sekoju visai metodikai vārds vardā. Tas, ka nevienu griezi tā arī nenoķēru, gan man neliedza uzrakstīt mazu rakstiņu "Liesmai", kurā es aprakstīju savus varoņdarbus - kā es tās griezes ķeru un gredzenoju utt :D Rakstu, protams, publicēja, un man tas avīzes numurs vēl joprojām glabājas kādā no miljons mājas atviktnēm.

3) Vēl par putnu tēmu: mana gada VISmīļākā diena ir tā, kad es dzirdu pirmo pavasara cīruli, un visideālākajā variantā - ja tas nenotiek lielā betona džungļu pilsētā (piem., Rīgā), bet Valmierā, pastaigājoties svaigā gaisā. Ar šo sajūtu nevar salīdzināt ne Jāņus, ne Ziemassvētkus, ne dzimšanas dienu, ne jebkuru citu notikumu, kurš atkārtojas gadu no gada.

4) Es esmu noskatījies "Lord of the Rings" (katru no trijām dalām) vairāk nekā 20 reizes, un man nav ne mazāko šaubu, ka es viņu skatīšos vēl, un vēl, un vēl, un vēl, un vēl... :D Jā, ar mani tiešām ir tik traki :D

5) Lai gan es jau vairāk kā 5 gadus esmu lepni visiem (kas tādas lietas klausās) stāstījis, ka es varu noskaitīt alfabētu atraugājoties, pirmo reizi vienā paņēmienā man tas patiešām izdevās tikai šajā vasarā, un pie tam, pilnīgi spontāni, bez jebkāda iepriekšēja nodoma to darīt un bez jebkādas sagatavošanās.

6) Sapnis, par kuru es, šķiet, neizmirsīšu līdz mūža galam, ir no manas bērnības (~5~10 gadi), un šajā periodā tas man ir rādījies vairākas reizes. Tajā es skraidu un lēkāju pa Rīgas māju jumtiem, un man apakšā pa ielām skraida no zoodārza izbēdzis mežonīgs lauvu tēviņš. Vienā brīdī es paklūpu, un krītu no jumta lejā, un piezemējos tieši šim lauvam uz muguras, kā jau kārtīgos vesternos. Tā nu es turpinu pa Rīgas ielām jādelēt lauvas mugurā. Turpinājumu gan neatceros. Sapņa jēgu nezinu, tā ka nemaz neprasiet :D

7) Līdz vidusskolas vidum es dzīvoju privātmājā, kuras apkurināšanai paredzētā krāsns atradās pagrabā, līdz ar to tur bija jāiet vismaz reizi stundā piemest malku. Kā vienai daļai bērnu, man, sīkam esot, bija bail vienam iet uz pagrabu. Nezinu, no kurienes un kā, bet radās aizbildinājums, ka pagrabā ir beigti lauvas, tāpēc es tur viens neiešu (tam nav nekāda sakara ar iepriekšējā punktā aprakstīto sapni). Nav ne jausmas, kāpēc, bet, lai gan no pagraba man jau sen vairs nav bail, vārdu salikums "beigti lauvas", man joprojām asociāciējas ar kaut ko biedējošu :D

Nu tā, tas tā kā būtu viss. Esmu diezgan drošs, ka šo labākajā gadījumā izlasīs kādi 2-3 cilvēki, tādēļ nemaz nepūlēšos norādīt tālākos 7, kuriem šo stafeti turpināt, jo visi, kas šo te varētu izlasīt un mani pazīst, savu 7 lietu sarakstu jau ir nopublicējuši :)