Piektdiena - trīspadsmitais: the aftermath
Vakar diena kā diena.. Nu kā jau visas dienas. Un īstenībā par to datuma un dienas sakritību man tikai nospļauties. Pirmoreiz par to, ka vakar ir 13ais iedomājos tikai izbraucot no Valmieras uz Rīgu apmēram pie Limbažu pagrieziena, un tieši iedomājos, ka prikola pēc vajadzētu uzmanīties (ha - itkā citos datumos pie stūres braucot nevajadzētu uzmanīties)... Un galu galā viss taču vakar gāja tik gludi.. Nu karo4 nekas greizi nenogāja. Tā vismaz es vakar domāju. Bet kas tev deva...

Šorīt pieceļos. It kā jau nedaudz par vēlu, bet nu tas tā.. Fiksi apēdu banānu, Lotas sieriņu (starp citu - Kārumam nestāv ne tuvu), izdzeru zaptsūdeni, izmazgāju zobus un dodos uz koridoru vilkt kājās kurpes. Uzvelku kurpes, jaku, eju ārā pa durvīm. Sajuūta baigi jocīgā - it kā kaut kas pietrūktu. Pēc nelielas prāta lauzīšanas saprotu, ka manas rokas ir pārāk tukšas - tajās nav mana skolas mapīte ar visiem papītriem. Čorts. Prātā uzreiz mēģinu izsekot, kur esmu atstājis.. Atceros, ka vakar, nesot augšā Tērbatas ielā mammas mantas man rokās bija viņas bēšā (kas tā vispār par krāsu??) jaka un divas rokassomas, tātad Rīgas dzīvoklī neesmu aizmirsis. Ar nelielām cerības paliekām kāpju lejā pa trepēm un dodos mašīnas virzienā, vienlaicīgi zvanot Gustam uz Valmieru. Diemēl pie mašīnas pieejot Gustu jau es esmu sazvanījis un noskaidrojis, ka mana mapīte mierīgi atpūšas pie manas gultas.. Intresanti, ka mašīnā es joprojam ieskatos.. :D Nu ko.. igauniski lamādamies, ātrā solī dodos autenes virzienā, bet tālāk par Vērmanes dārzu netieku, jo uznāk baigais škrobis, tuklāt šodien taču tādas nodarbības, kur vajag pierakstus no iepriekšējām lekcijām.. Neko darīt - apgriežos un čāpoju mājās - vakardiena tomēr man ir savā ziņā iegriezusi. Kruti. Jau nu nē...

P.S. - mājās ekot, pazvanīju uz 1188 un uzprasīju koordinātes firmai "99 Perfekts". Pēc zvana iegūtā mācība - aizejot no darba, ir vērts izņemt darba grāmatiņu pirmo divu gadu laikā, jo vēlāk var izrādīties, šī firma vairs neeksistē..