cilvēki, kuru sevis apzināšanās pakāpe ir zemāka kā man, pavisam vienkārši ir radījumi uz zemākas attīstības pakāpes. esmu nogurusi, un nolēmusi vairs netērēt laiku, ar viņiem sarunājoties. viņi taču nesaprot nevienu vārdu, nemaz nerunājot par to, kas netiek pateikts.
smieklīgākais iestājas mirklī, kad šie cilvēki kaut kādu iemeslu dēļ pēkšņi saprot. iespējams, atceras līdzīgu gadījumu, no kura guvuši mācību, vai sasprindzinājuši savus primitīvos jutekļus, jo ir manī iemīlējušies vai sākuši no manis baidīties. paveras kā putekļains priekškars un viņi gūst kādu spožu atziņu vai pēkšņu sapratni, iespīd gaismas stars, kuru viņi pēcāk mēdz atstāstīt ar lepnumu, lietojot terminus kā, piemēram, "sievietes intuīcija". iespējams, uz šī gadījuma pamata pat izveidot leģendas par sevi, stāstot - "man ir laba intuīcija" vai "es sajūtu cilvēkus". šī jūsu "intuīcija". tas ir kaut kas tik pašsaprotams mūsu galā. elementāra loģika, vai emocionālā inteliģence, vērība, sērga, ar ko citi ir nolādēti dzīvot diendienā, redzot tik skaidri, visu tik spožu, ka ir jāaizmiedz acis, lai nebūtu jāskatās jūsu 2D acīs, un lai sājums par jūsu trulumu, kas intensitātē pārspēj visus citus no ārpasaules nākošos iespaidus nekļūtu par vienīgo, kas vispār ir.