Atklātība ir mans jaunais vārds. Pilnīgi nelabi metas. Sen neesmu raudājis. Smadzenēs jau sāk skaloties, būs sakrājies.

Es PRET cilvēku čakarēšanu un naudas nelietderīgu izsviešanu vējā, rīkojot stulbus referendumus kad vien kādam iegribās. Man šodien bija tiešām kauns par to, ka ir jāvelkas ar visiem barā ielikt krustu pret slima suņa murgu, kas vispār nav apspriešanas vērts.

WHOA! Šeit vēl joprojām kāds dzīvojas! Man laikam pietrūkst vietas, kur paburkšķēt. Selestīne nesaprot manu burkšķēšanu.
Here goes...

Kas visiem ar to mūžīgo čīkstēšanu par laikapstākļiem? Kad vienreiz cilvēki sapratīs, ka nepareizs ir tikai apģērbs, nevis tas, ko nevaram ietekmēt. Draņķīgi ir tikai tad, kad ir pārāk karsti, un vairs nav ko novilkt. Un diezgan slikti ir arī ja temperatūra pamazām tuvojas absolūtajai nullei. Viss pārējais ir pupu mizas un negribēšana izskatīties tizli siltās drēbēs.

Otrdien mikriņā, pa ceļam no Jelgavas uz Rīgu, izvērtās interesanta diskusija latviešu starpā par to, kā būtu jāizturas pret tiem, kuri nevēlas runāt latviski. Vārdu apmaiņa bija tik asa, ka šķita - tautieši viens otram dos ar zābaku pa pieri tikai tādēļ, ka citiem nav tāda pati atbilde uz jautājumu par latviski nerunājošo ļautiņu sūro likteni. Kautiņā tas viss diemžēl neizvērtās, bet jautrs noskaņojums visam vakaram bija garantēts.

Kad nāks tā apokalipse?

Uuun for the record - Tatjana my ass.

Ka nav ko rakstīt, būtu labāk nerakstījis. Un stresot nevajag vispār, nav vērts, pat par četriniekiem un stulbiem cilvēkiem. Visi mēs esam bijuši nomiruši, un redz, nekas traks nav noticis, dzīvi un veseli visi blandāmies apkārt.

Stulbā muļķe es! Njā, tas laikam arī viss. A nē, man uz palodzes aug saulespuķe! :O Izdīga no trauku žāvētājā iebirušas sēkliņas un aug, viltniece. Dzīvība ir interesants ēzelis. Es zinu, ka esmu nemirstīgs, bet visi saka, ka neesmu! Datorā saka, ka neesmu, TV saka, ka neesmu, grāmatā raksta, ka neesmu, a es ir gudrāks par šiem. Stulbā muļķe! Un torti es apēdu, nu gandrīz, bet vakarā gan apēdīšu. Es esmu dzīve, un es esmu skaista. :*

Eu, kādēļ visi tik šausmīgi cenšas taisīt mūziku svešās valodās? Nav vairs nekā laba ko dzimtajā valodā paklausīties. Tauta, tak beidzam māžoties! Pasaulei pakaļā vienmēr var paspēt ielīst, bet vietējie tikmēr pārangļojas. Tik pretīgi klausīties kā vienmēr mēģu telpās raujas jaunie censoņi, cik naski ķērc akcenta izmocītā valodiņā prastus tekstus. Es saprotu, ka lieli mākslinieki lien visur ar anglisko, lai viņus saprastu, bet kur tādi grib ielīst, kas nupat štrumus rokās paņēmuši? Vecums nenāk divi, un man tūliņ būs divdesmit divi un gara, gandrīz sirma bārda. Laikam jau esmu vecs un dumjš, un neko nesaprotu.

Uz vēlēšanām ir jāiet. Ja es būšu pakaļā, ta es labāk izvēlos latvisku pakaļu, nevis zilibaltisarkanu okupanta pakaļu, kurā visi dreb, ja viņiem pasaka - ''Zajebaļi po latišski pi**ovaķ!'' Es pieļauju, ka tās visas briesmas ir tikai populisms un tukšas runas, bet tomēr labāk tādu risku neuzņemties.

Veikalā man alu nedod, saka, ka par jaunu esot. :O A citi par tēvu saukā, redzot mani kopā ar manu mammu un brāli. Kreizī pīpl!

''Cilvēks, kas to "Sātana bībeli" bija daļēji izlasījis, teica, ka veselu mēnesi juties tik apdullis, it kā galvā smadzenes būtu uz pusēm pāršķēlušās!'' Tā stāsta Jānis Pujats. :O Izlasīju gan tulkoto, gan oriģinālu, smadzenes nepāršķēlās. Fantastika! Laikam man stipras smadzenes, vai.

Sāku pierakstīt sapņus, vēlāk būs labs izklaides lasāmgabals. Izklausās jau pēc pilnīga šizo-sado-pa-mazo-zombijstāstiņa, bet nu tādi man viņi ir, ko padarīsi.

Džordža Karlina daiļradē iegrimu. No pašiem pirmsākumiem līdz pat aizpagājušajam gadam, un redzu to visu par labu esam.

Esmu stingri apņēmies pēc tiem miljons gadiem, kurus mans Citroniņš nodzīvos, sadraudzēties ar kādu pretējās puses pārstāvi. Dārgie, neļaujiet tad man sevi atrunāt no tā.

Pilna kabata mazu laimīšu. Koncerts bija labs. Nospēlējām ne tā, kā vajadzētu, bet man ļoti patika. Salīdzinājumā ar Rokabilliju, šis bija lielisks. Sajūta bija īstā, un jā, gribu vēl un drīz. Šovakar atradu mājās daudz karstās šokolādes pulvera. Es varu apzvērēt, ka redzu viņus pirmo reizi mūžā, bet nekas, piedzeršos laimes dzērienu, itkā jau tā nepietiktu laimes. Pēc divām nedēļām mēs atkal būsim trīs.

Rīt tak koncis!

Kad ieeju mūzikas instrumentu veikalā, manī mostas iepirkumdūdiņa, un tad ir traki liela sajūsma, kad ir nopirkts tieši tas, ko gribās. Tuvojas tas jaukais laiks, kad pie manis varēs kārtīgi ieiet dušā un nomazgāt rokas izlietnē, un sienas nedrups kopā. Būs gluži kā ir pie kārtīgiem cilvēkiem ierasts.

Arī par labu izdaudzinātais ''Clockwork orange'' man šķita shitty shit. Pirmā trešdaļa no filmas - daudzsološa, interesanta. Pēc tam aiziet kaut kāda debīlā morāle par to, ka nevajag darīt ļaunu, jo tad viss nāks atpakaļ un tā tālāk, un tamlīdzīgas lietas. Un tās pašas beigas man vispār šķita lieka lentas daļa. Nelika man par dzīvi aizdomāties it ne druskas vairāk kā kādas seklo morāļu filmas. Vienīgais par ko es domāju - vai tiešām es esmu tik stulbs, ka neredzu tur nevienu dziļāku domu. Pieļauju, ka kārtējā filma, kura salīdzinājumā ar grāmatu, uz kuru tā balstīta, ir galīgi izgāzies variants. Ja esmu palaidis kādu svarīgu domu garām, atļauju kliegt nelabā balsī, saukāt mani par idiotu un spraust man sērkociņus aiz ausīm.
Ā, tie no krustiem norautie un rindā saliktie Jēzuliņi gan bija stilīgi. :D

Jā, apmēram tāpat kā ''Donnie Darko''. Vienīgais patīkamais tajā filmā bija aktieris, bet tā visa time warp figņa un trakais čalis zaķa kostīmā bija diezgan smieklīga. UUUUUUnnnn, protams, no kurienes gan varētu uzrasties lidmašīnas dzinējs un pareģojumus vēstošs muļķis, ja ne atceļot no nākotnes, vai arī no kādām krāsainām sēnītēm, lietotām uzturā.

Raimi, a tu nekad vairs nebūsi laimīgs...
...bet mani taču nesauc par Raimi.

Man šķiet es kādreiz pilnīgi noteikti aplauzīšu priekšzobus dzerot kafiju. Miljono reizi apsitu zobus pret krūzīti tik stipri, ka pēc tam brīnos, ka neesmu sajutis krakšķi. Dīvaini, kādēļ tā nenotiek dzerot tēju?

Palīdzēt matemātikā vasaras darbos iesprūdušam 10. klases skolēnam ir patīkami. Jauki saprast, ka pēc 5 gadiem joprojām visu varu atrisināt, un visas formulas izdomāt. Protams ne tik ātri un veikli, bet tomēr.

Uz ielas satiku sen neredzētu cilvēku, apstājāmies, minstinājāmies, izspļāvu stulbu - ''Pie Katrīnas uz pirti brauksi?'' Un tinos prom. Kā lai pajautā ''kā tev iet, ko dari?'', ja pēkšņi saproti, ka tev ne mazākajā mērā neinteresē ko šis cilvēks dara un kā viņam iet. Riebjas man šīs izlikšanās frāzes.

Avota ūdens ar pašas augstākās - violetās krāsas auru. Ak, cik jauki skan, un jautru garastāvokli man sniedz šādi teksti, tikai ko tas sniedz naivajam, slikti informētajam patērētājam? Vai tik ne to pašu veco un jauko lietu, dēvētu par nepatiesu informāciju? Jāsāk taisīt zaļās auras cīsiņi, moš būs noiets.

Ir 4 veidu viedokļi -
>Pozitīvais pamatotais viedoklis, kurš vienmēr būtu jālaiž vaļā, līdzko uzrodas uz mēles.
>Pozitīvais nepamatotais viedoklis, kuru var izpaust bez atļaujas, pat ja tas ir nepatiess, bet var uzlabot kādam garastāvokli.
>Negatīvais pamatotais viedoklis, kuru vienmēr jāvar papildināt ar ieteikumiem, kā lietu vērst par labu. Ja ne, tad tas der arī kā viela pārdomām.
>Negatīvais nepamatotais viedoklis, kuru, dārgie un dārgās, labāk paturēt savā mazajā sūdčupiņu stūrītī dziļi smadzenēs (vai cibā:)), ja vien nevēlaties kļūt par neviena nemīlētu un necienītu pakaļcaurumu.

Ilgi man bija jādomā lai izfiltrētu šādus nepamatota negatīvā viedokļa cilvēkus savā dzīvē un saprastu, ka tieši no šī viedokļa es baidos, jo tas ne tikai nesniedz atbildi uz jautājumu - ko darīt, lai tā nenotiktu, bet arī samin manu vārīgo garastāvokli lupatās. Nākamais, kurš man neprasot, un neesot pārliecināts par manu ieinteresētību šādu viedokļu saņemšanā, pateiks ko sliktu ar pamatojumu - ''tādēļ, ka man nepatīk'', vai arī - ''kā vēl tu to nosauktu?'' dabūs visu manu iekšējo pretīgi smirdīgo žulti sev sejā bez jebkādas žēlastības. That is a promise.

Šodien ir maigais noskaņojums un daudz darba, tādēļ ir jādzer un jāklausās daudz pediņmūzikas. Šodien neviens ciemos nenāks un bučas nedos, tādēļ ir jāsabučo sevi. Laužas ārā tā vienīgā meitene, kura manī sēd starp tiem dažiem čaļiem un parasti pieklājīgi klusē. Daudz laimes man svētkos, kuros kāds ir manu vārdu kalendārā ierakstījis! Buch buch sawlj :* Mīlu tevi ļoti! Es arī tevi mīlu!

Viss šis laiks kopš marta sākuma ir absolūti sastindzis. Viņa ir visu iemarinējusi un aizbraukusi, un tā es te sēžu marinādes želejā sastindzis starp pipariem un lauru lapām, tikai mans prāts darbojas, un ņammā manas smadzenes nost, garšīgas laikam. Ir aizmirsies, ka ir jādzīvo un kā ir jādzīvo, un kā man patīk to darīt. Tikai fakin želeja un reizēm kāda alus pudele aizslīd garām caur manu vēderu.

Ā, un fight club bija nolādēti stulba filma. Skatījos 3 reizes, pirmās divas reizes redzēju gandrīz līdz beigām, un man viņa ļoti patika, viņa bija ideāla tāda - nepabeigta, ar šķetināmu domu par dzīvi un tās vērtībām. Jā, un tad es noskatījos līdz galam. Tādu bullšit nobeigumu, kurā viss labais, kas filmā bijis, tiek sadirsts, es reti kad redzu. FUI!

Man šķiet, ka zirneklīši jūt, ka viņas šeit nav. Viņi ne tikai ir savairojušies, un droši sēd redzamā vietā, un apmierināti dudina, un izbauda, ka uz viņiem neviens nekliedz, bet arī ir painformējuši kaimiņu zirnekļus, kuri jau vairākas dienas cenšas iešmaukt pa ārdurvīm dzīvoklī, kamēr es slēdzu un virinu durvis. Žuļiki tādi. :)

Šodien biju vecis - ar draugu kopā dzēru pagrabā alu ar grauzdiņiem, skatījos sieviešu tenisu un runājām par auto. Miljōno reizi Sapratu, ka būt par veci nav priekš manis, toties alus gan bija labs.

Jopcik bitīt matos, kāda gan, pie Leviatāna, tiem kristiešiem ir starpība kad laistīt cilvēkam to ''svēto'' ūdeni uz galvas? Kādēļ gan nevar pagaidīt, lai pats izlemj, nevis tikko no mātes miesām nākušu bērnu piesiet pie kaut kādām brismīgām tradīcijām. Tā esot tradīcija! I say - bullshit. Ja mēs neapšaubīsim tradīcijas, tad nonāksim dziļā, dziļā pakaļā.

Vismaz prieks, ka savā 21ā izskatos pēc 17gadīga. Uz to joprojām netieši norāda pārtikas veikalu pārdevējas, lūdzot man uzrādīt dokumentus, kad pērku alu. :) Būtu forši, ja līdz kādiem 30 šitā notiktos.

Ir 2 veidu cilvēki - suņu cilvēki, kuri vienmēr būs un paliks vai nu draugi, vai naidnieki, un tikai ļoti svarīgi un apjomīgi notikumi to varēs izmainīt. Un tad ir kaķu cilvēki, no kuriem ir jāmūk. Viņi tevi izmantos, ieskrāpēs un aizies savās darīšanās līdz laikam, kad sagribēsies lai tu viņus pabaro. Kā teica kāds prātīgs cilvēks - paredzamība ir garlaicīga. Jā, bet uzticēties pa īstam var tikai paredzamajiem.

Vienu dienu mani mierina Naglfar, citu - Šakira. Es šobrīd esmu maza tīnīte, kurā ielīdis nikns onkulis ar stulbu corpsepaint pa visu pakaļu, un grib visiem riebīgiem muļķiem sadot pa seju ar naglainu dūri.

Pirmais, sliktākais un vienīgais trips. Tagad zinu, ka neesmu uztaisīts, lai patērētu šādas vielas. Ak, aka, es tomēr esmu alus cilvēks. Un TIKAI alus cilvēks.

1) Tas sniegs tak ir muļķis!
2) Jāiet samainīt narvesena sunīšuzlīmes.
3) Šonedēļ jāiepazīstas ar savu brāli. Cerams, ka šis ir tāds sakarīgs čalis.

Labāk zīle dibenā, nekā mednis dibenā.

Mesmerize: nu bāc, kā tā Olga visu paspēj?
mazais matainais vālīšu grauzējs Pēteris: ja es būtu Olga, es jau pirms 10 gadiem būtu miris
Mesmerize: (rofl)
Mesmerize: nu nē, ja tu būtu Olga, tu tāds būtu jau kopš dzimšanas un tev tas neliktos nekas briesmīgs
mazais matainais vālīšu grauzējs Pēteris: bet tad jau es nebūtu Olga, bet Olga būtu Olga, un Pēteris būtu Pēteris.
Mesmerize: nu jā
mazais matainais vālīšu grauzējs Pēteris: es saku - ja Pēteris būtu Olga
Mesmerize: nu katrā gadījumā Pēteris būtu beigts, sapratu
Mesmerize: a ko, nevarētu izturēt tādu dzīvi? :D
Mesmerize: :D
mazais matainais vālīšu grauzējs Pēteris: nē, Pēteris būtu dzīvs, jo Olga būtu Pēteris

Man šķiet, ka esam no viena un tā paša koka izgrebti. Protams, viens no saknēm, viens no zariem, bet tās ir ļoooti mazas atšķirības. Līdz šim šāda saprašanās man ir bijusi tikai ar pretējā dzimuma pārstāvjiem.

Tā dīvainā laika izpratne, kas ir iesēdusies no bērnības, ka viss, kas ir bijis pirms manis ir sens un svešs, nepazīstams un nekad neizprotams. Jo īpaši tas attiecas uz cilvēkiem. Šķiet, ka mani vecāki un vecvecāki ir dzīvojuši veselu mūžību, pirms iepazinos ar viņiem. Un tagad ir tik dīvaini apzināties, ka esmu tajā pašā vecumā, kādā viņi bija, kad es piedzimu, bet šķiet, ka man šis 21 gads ir pagājis momentāli. Šī nesakritība manā uztverē rada lielu sajukumu un ir tik grūti apzināties, ka tas ir tikai manā galvā.

Bet bērnībā bija forši. Gribās vēl.

Manā tumšajā alā uz 5 minūtēm iespīd šīs dienas pēdējie saules stari. Sajūta burveklīga.

Taisam kārtējās brutālās pārmaiņas dzīvē - skolu nafig! Lai iet un ieskrien kūdras purvā! Tagad būtu jāatrod darbs, tikai kur? Kur varētu Rīgā atrast darbu cilvēks ar nepabeigtu augstāko, un pieredzi kokzāģētavas apkopēja un šķirošanas līnijas operatora darbā? M?

Nekad nesaki nekad, tad būs lietus.

Es protu tīši vai netīši radīt visus sev vēlamos apstākļus visās dzīves jomās, un prastu tos arī izpostīt vienā acumirklī. Tādu punktu es agrāk nebiju apzinājies tik stipri kā tagad.

Un mums beidzot būs arī brīvlaiks! Pēc pāris nedēļām, nezinu kāda iemesla dēļ, skolā neviens nestrādās veselu nedēļu! Vai tas nav lieliski?

Drīz pārstāšu iet uz skolu, jo šobrīd tās apmeklējums ir kļuvis tik bezjēdzīgs, cik bezjēdzīgs vien varētu kļūt. Sagribējās ātrāk to brīdi, kad būšu dabūjis to asiņaino diplomu un sākšu strādāt, pie tam strādāt jebkur, tikai ne savā profesijā. Man viņa riebjas jau tagad, kad vēl 2,5 gadi atlikuši ko mocīties. Pirmajā un otrajā kursā mums visu laiku bāza sejā lai ejam prom no turienes, ja neesam pārliecināti, ka mums tas patīk. Kas par idiotismu! Kā viens cilvēks var pirmajā kursā zināt vai profesija viņam patiks vai nē, ja tiek mācīti tikai vispārīgie priekšmeti, kurus māca gandrīz visās augstskolās pirmajā kursā, un murgi sākas tikai tad, kad ir par vēlu atkāpties? Jā, mana motivācija ir nokauta, es dzeru viņas bēres, un turpinu mācīties tikai dokumenta dēļ.

Kā es priecājos, ka neaizbraucu uz Dāniju šajā pusgadā. Tad es atgrieztos un būtu tas pats potenciālais topošais diploma saņēmējs ar savu nepiepildāmo sapni, un sāktu atkal visu kā no nulles, un man nebūtu manu smieklīgo, resno olu pagraba nezvēru ar mūsu piepildāmajiem sapņiem.

Pirms gada viņa vairījās klausīties kaut ko savādāku, kā bija ieradusi. Pirms pusgada viņa klausījās manis iedoto vieglo metālu, bet viebās pie tipiska thrash. Šodien es viņai iemetu mazuliet no black. Noklausījās, teica, ka ir tīri ok. Manas acis iepletās un gremošanas sistēma pārstāja darboties.

Man šī nakts ir pildīta ar ļoti lielu seksuālo spriedzi, kuru es izlādēju, rēķinot gruntsgabala vertikālo plānojumu ar ļoti interesantu reljefu, kā arī skatoties kā pa discovery science vīri un roboti taisa dažādas man nezināmam mērķim paredzētas ierīču detaļas. Interesanti, kas tika piebērts pankūkām, bet pēc viņām man vēl 3os naktī nenāk miegs!

Aizdari the f**k uz augšpusi! Man ir diezgan sabojāts garīgais. Ir tik daudz riebīgu cilvēku, kuri vienkārši nespēj nesabojāt garastāvokli uz vairākām dienām ar savu pilnīgas atkritumu urnas attieksmi pret studentiem un cilvēkiem kopumā! Nezinu, kas viņiem par problēmām. Ej un pakaries virs peldbaseina administrācijas galdiņa, un lai hlors nekož vairs nekad tavos taukainajos matos! Laikam jau mans pieradums runāt ar visiem pieklājīgi ir izmetams mēslainē, un es agrāk domāju, ka kāds to arī novērtēs, nevis tikai izmantos.

Pagājušajā gadā mana dzimšanas diena notikās 2 maiņās, šogad sakarā ar draugu loka ievērojamu paplašināšanos viss pasākums izskatās uz 4 grupām. Mani draugi ir pārāk dažādi, lai saprastos visi vienā lielā barā, kaut gan, nevar jau zināt, nekad tā īsti neesmu mēģinājis sapazīstināt visus vienlaicīgi. Pārdomas, plānojot divas nedēļas uz priekšu. Uzlabojas pašsajūta, domājot par viesošanos, izēšanos un vēl visu ko.

Man gribās ēst, sakārojās ceptus manas brīvības spārniņus.

''A Busta Rhymes uz ģitāras vari nospēlēt?'' Labi ka urļiks neredzēja kā es apsmējos, dzirdot šo. Būtu kautiņš, un mēs, metālisti tak esam mīļi un miermīlīgi, kauties negribam. :D

Nu lai jau i tā kā Piens saka, būšu es Pēteris, un iepūt man! Ir 3 naktī, pelmeņi ir izvārīti un apēsti, kafija ir izdzerta, mājasdarbs uz šodienu ir puspabeigts, iestājies ir ideju trūkums, gaidu kad novilksies multenes, moš to fonā būs iedvesma kādai skicei. Katra diena kā ieskaite. Šodienu pavadīja pārdomas par vakardienu un iesmējiens par jautrajām bildēm. Citrons mācās palūgt buču. Izdodas. Ralfs Rubenis var būt apbēdināts - izrādās ka diezgan daudzi nezina kas viņš tāds ir, tomēr visi zina sūkli Bobu! Jācer, ka kardāns nebūs noguris pa šodienu zem svešām kājām. Pīs, Līz! Es eju rītēt pie pauzpapīra un flōmīšiem.

Nekad manas ausis nav tik ļoti džingstējušas kā šorīt. Un tas teksts pamostoties - ''No tām spuldzēm nāk aukstums!'', tas pilnīgi noteikti bija 8-stundu trokšņa paģiru rezultāts. :D

Ir labi, ka kādam patīk mana attieksme. Bet kā lai nebūtu laba motivācija brīdī, kad rokā ir saķerts tas, ko tik sen esmu vēlējies? Tad centība ir labākā lieta, kas rada vismaz nelielu garantiju, ka tas tikko noķertais sapnis neizzudīs. Un fakts, ka rīt jāskatās atkal uz tām pašām tizlajām pasniedzēju sejām, nevar sabojāt manu labāko mācību gada iesākumu ever. Šubidubi, lai Krišjānis stāv jums klāt. :P

Še tev! Nu kā var tā vienai grupai neveikties ar solistiem? Atcēla tomēr, kaut kad būs pēc naudas jāaiziet.

Es ies uz Anthrax! Wiii! Un gandrīz jau apvainojos, ka šie brauks garām, un neiebrauks Rīgā patrokšņot.

Nāk miegs un ir laba brīvības sajūta. Grāmatiņa nodota laicīgi jau ceturto reizi. Mani aizvien biežāk saukā par onkuli, un kas ir dīvainākais - pieaugušie to dara vairāk kā bērni. Jāpieķeras saraksta veidošanai, nu tā fišlista sataisīšanai, lai var atcerēties ko esmu vēlējies šovasar izdarīt. No WH kastes un iz atvilknes izpūtu ziemas putekļus. Nopriecājos, ka esmu paspējis tik daudz iepirkt pirms lielā naudas trūkuma manā makā. Tagad nav naudas, toties ir daudz burvīgu štruntiņu ar ko mākslinieciski izpausties un visādi citādi izklaidēties. Nu lūk. Ammmm... nu jā, tā viš i. Un atkal nekā jauna nepateicu. Sataisīšu kaudzi ierakstu, lai vēlāk atkal izlasītu un saprastu, ka esmu briesmīgi izmainījies. A nekas, pats vien esmu savas dzīves mērs.

S: ai, dzeršu tēju, bitīt matos!
M: kāpēc? :D
S: jo diktām gribās
M: a es iešu pēc jogurta kas noteikti jau ir saskābis ledusskapī
S: man ir foršs jogurts ledusskapī!
M: zinu
S: jogurts nevar saskābt, viņš pēc noklusējuma ir saskābis.
M: a ko tad viņš var izdarīt? :D
S: nez, saskumt var jogurts
M: :D
S: ja vientuļš

Un nekad nedrīkst aizmirst: S=2h+l

Nē, nav labi. Es šādā laikā jūtos kā garmatains tuckrieviņš. A ko darīt, ka normālas drēbes nesader ar tiem pretīgajiem 30 un vairāk grādiem? Balti krekliņi, plati krieviska paskata šorti jāvelk lai nenoliktu visu galda piederumu komplektu pa ceļam uz mājām. Vienīgais glābiņš - pa pliko istabā, kur saule ne reizi neiespīd. Ja šitā turpināsies, man vasara dzīvoklī būs jāpavada.

Ak jā, tūliņ atklāšu WH sezonu! Stulbs smaids pa visu ģīmi un prieks sirdī.

Viņa karājas manā bizē,
Jo mana bize viņai simpatizē.

Ārprāts, cik traģiska reklāma - ''Reiz visā Rīgā izbeidzās alus...''

Man sāk cītīgi rakstīt cilvēki no grupas, kurā vēl neesmu ne reizītes parādījies. Viss jauki, tik ceru, ka uz mani neliek lielākas cerības, kā es varu no sevis izspiest. Un tad vēl arī citi aicinājumi, un visi reizē. Dīvaini, jocīgi, mistiski.

Divas nedēļas, pilnas ar rakņāšanos pa dubļiem, gulēšanu teltīs, roltonu un citu viegli uzglabājamu draņķu ēšanu, dažādu sarežģītu aprēķinu un analīžu veikšanu, braukāšanu pa dzimto zemi vecā mazā autobusiņā, cepināšanos saulē un mirkšanu lietū mani gaida, sākot no pirmdienas. Mani varēs satikt gan Liepājā gan Cēsīs, gan citos galos. Tas tik būs nogurdinošs pasākums.

Laikam visu pateicu. Nē, tomēr ne visu.

Lai man šovasar veicas kā vēl nekad. Ja veiksies, būs lielas un patīkamas pārmaiņas.

Te tev nu bija! Man mazliet aizmālēja acis daži cilvēki, kuri iestāstīja, ka es pārspīlējot, un ka baznīcas ietekme nav tik liela, kā es iedomājos. Izrādās ir vēl trakāk, tā ir sērga. Manas acis vairs netiks aizmālētas, un ja es par to bļaustīšos, tad mani nenomierinās. Latviešu tauta mirst no visiem galiem, un es jūtos bezspēcīgs un viens savā viedoklī. Šī ir nāve, tautieši, šis ir mēris.

''Reizi gadā, nedēļu pirms latviešu pagāniskajiem okultisma saulgriežu svētkiem Līgo, notiek divu dienu slavēšanas un lūgšanu dievkalpojumi, kuros tiek sludināts Dieva Vārds pret elkdievību, pagānismu un burvestībām. Cilvēki šajos dievkalpojumos izsūdz savu senču okultos grēkus un saņem atbrīvošanu no lāstiem. Patiesība viņus atbrīvo!
Lilita Ozoliņa vada raidījumus „Atver Acis!” Latvijas Kristīgajā Radio pirmdienās plkst. 19.00, atkārtojums ceturtdienās plkst. 23.45.
Latvieši no dažādām Latvijas pilsētām, dažādām konfesijām, arī no cietumiem raksta atsauksmes un lūdz palīdzēt, kalpot šajās pilsētās un aizlūgt, lai zeme un tauta kļūtu dziedināta no lāsta smaguma.
Evaņģelizācijas dievkalpojumi „Atver acis” – Patiesība par okultismu jau notikuši Aizputē, Cēsīs, Kuldīgā, Ventspilī, Skrundā, Bauskā u.c. Latvijas pilsētās. Šie dievkalpojumi-semināri aptvēra daudzus Latgales reģionus. Daudzi cilvēki pieņēma Jēzu par savu Glābēju. No daudziem izgāja ļaunie gari un daudzi tika dziedināti.''

Sajūtu sevī vēlmi pasvilināt dažas parazītiskas iestādes.

Es atradu Jēzu, zem manas vannas bija paslēpies, negantnieks! Tagad viņš meklē mani, bet šeit viņš mani nekad neatradīs! Wiii!