Ārprāts, cik traģiska reklāma - ''Reiz visā Rīgā izbeidzās alus...''

Man sāk cītīgi rakstīt cilvēki no grupas, kurā vēl neesmu ne reizītes parādījies. Viss jauki, tik ceru, ka uz mani neliek lielākas cerības, kā es varu no sevis izspiest. Un tad vēl arī citi aicinājumi, un visi reizē. Dīvaini, jocīgi, mistiski.

Divas nedēļas, pilnas ar rakņāšanos pa dubļiem, gulēšanu teltīs, roltonu un citu viegli uzglabājamu draņķu ēšanu, dažādu sarežģītu aprēķinu un analīžu veikšanu, braukāšanu pa dzimto zemi vecā mazā autobusiņā, cepināšanos saulē un mirkšanu lietū mani gaida, sākot no pirmdienas. Mani varēs satikt gan Liepājā gan Cēsīs, gan citos galos. Tas tik būs nogurdinošs pasākums.

Laikam visu pateicu. Nē, tomēr ne visu.