Drīz pārstāšu iet uz skolu, jo šobrīd tās apmeklējums ir kļuvis tik bezjēdzīgs, cik bezjēdzīgs vien varētu kļūt. Sagribējās ātrāk to brīdi, kad būšu dabūjis to asiņaino diplomu un sākšu strādāt, pie tam strādāt jebkur, tikai ne savā profesijā. Man viņa riebjas jau tagad, kad vēl 2,5 gadi atlikuši ko mocīties. Pirmajā un otrajā kursā mums visu laiku bāza sejā lai ejam prom no turienes, ja neesam pārliecināti, ka mums tas patīk. Kas par idiotismu! Kā viens cilvēks var pirmajā kursā zināt vai profesija viņam patiks vai nē, ja tiek mācīti tikai vispārīgie priekšmeti, kurus māca gandrīz visās augstskolās pirmajā kursā, un murgi sākas tikai tad, kad ir par vēlu atkāpties? Jā, mana motivācija ir nokauta, es dzeru viņas bēres, un turpinu mācīties tikai dokumenta dēļ.

Kā es priecājos, ka neaizbraucu uz Dāniju šajā pusgadā. Tad es atgrieztos un būtu tas pats potenciālais topošais diploma saņēmējs ar savu nepiepildāmo sapni, un sāktu atkal visu kā no nulles, un man nebūtu manu smieklīgo, resno olu pagraba nezvēru ar mūsu piepildāmajiem sapņiem.