Šubidubi, galvā puķītes un sirsniņas, un viss šķiet krāsains, pat mani melnie krekliņi un pelēkās tapetes, un džekiņš skaļruņos saulaini brēc skumju dziesmu. Nē, sadzēries es šodien toč neesmu. Citrons lēkā, šubidubi, kaimiņu klauvējieni pie durvīm ir tikai laika jautājums.
Sakārojās man kādreiz aiziet uz praidu un paskatīties uz tiem idiotiem ar bībelēm rokās, krustiem kaklā, un 'no pride' plakātiem zobos. Pa tv tik labi tas cirks nav baudāms.
|
Kāds mani atkal uzzīmēja ar kājām gaisā, un atkal ir jādzīvo savādāk. Kā lai pārliecina sev ticēt, ja es pats sev neticu? Tik daudz sajūtu sarīkojušas pikošanos manā vēderā un galvā arīdzan. Kura kurai sados, vēl nav zināms. Problēmas
I: hmmm jāmeklē tāds vīrs kas strādā :D Pats debīlākais ir tas, ka es zinu, ka man ir taisnība, bet mani pierunā uz to, ka tas viss ir manā galvā. Piekāsts es jūtos, un tikai tādēļ, ka redz - ir šāda dzimumu atšķirība, bet kad es cenšos to mainīt, tad neviens man nepanāk soli pretī. Fuck everything and everyone, man ir viens draugs, viņam ir spārni, un arī viņš mani ienīst, es viņam funkcionēju kā pārtikas piegādātājs. Es neko nedaru. Es tikai klausos to metālu, ko metālisti baidās saukt par metālu, ļoti skaļi klausos, līdz sāk sāpēt galva. Un tad es klausos džezu, tā ar baudu klausos, kamēr tas izdziedē galvassāpes. Un tad? Tad es atkal klausos metālu, to, kuru metālisti baidās saukt par metālu, ļoti skaļi klausos, līdz sāk sāpēt galva. Un tad es klausos džezu... Love at last sight [23:40:40] Silander: ehhh, esmu meties uz skrūvēm, un tas viss tikai tādēļ, ka man mājās mētājas 0.7 šņabis, nevis muca alus. :S Un satikās no jauna Silander ar Morrowind, un nozvērēja viens otram vairs tik viegli nešķirties. Tikai viens nolādēts pašapziņas celšanas mehānisms. Galvenais, ka darbojas. ... Man šķiet, ka viņa saprata Pirmo reizi atļāvos izmēģināt kā man piestāv bize, un piestāvēja ļoti labi. Cik ļoti sen nebija bijušas tik spēcīgas tirpas pār visu ķermeni no vienas pašas dziesmas pilnīgi ideālā kombinācijā ar situāciju un dvēseles stāvokli. Iepriekšējā reize bija ļoti sen - viens pats tumšā vilciena vagonā, aiz loga lietus, un ausīs pink floyd ''comfortably numb'' No meistara saņēmu ieteikumu par jaunas grupas bīdīšanu. Vēl nejūtos gatavs, varbūt vēl kādus pāris mēnešus, un tad gan. Ak, Eirovīzija - bezgaumības un līdz nelabumam lētu melodiju paraugs! Mana izklaide ir vērot cik zemu latvieši spēj krist, ne-nepiedaloties šajā pasākumā. Ir sajūta, ka būs labi jebkurā gadījumā, un tas dod to ļoti nepieciešamo mieru. Savādāk jau var depresijā iebraukt un vēl kādu līdzi paraut. Mazliet sabrīnījos par to, cik ļoti dažādi viedokļi un ieteikumi no pieredzes izskan sarežģītās situācijās no tuvākajiem cilvēkiem. Daudz jautājumu, ne-f*****g-vienas atbildes! Aizgāju, kā biju nosolījies sev. Atradu, parunājos, pamēģināju, tiku atzinīgi novērtēts, uzsāku mācību procesu. Pagaidām izskatās cerīgi. Pamuļķīgi es rīkojos, nudien. Pēdējā nedēļa, darbos slīkstu, bet sāku aktīvi strādāt tikai kad mutē smeļas! Bet tā sajūta, kad ir sesija beigusies, un vēl ir nedēļa, kad drīkst neuztraukties par dzīves grūtībām, ir gaidīšanas vērta. Jau trešo reizi es viņu tā gaidu. Izrādās, ka Jelgavā atrast divstāvu māju, ja zināma tās adrese un atrašanās kartē, nav nemaz tik viegli. Itkā divām galvām būtu jābūt gudrākām kā vienai, bet nācās secināt, ka formula tomēr darbojas nevis summā, bet gan 1. galvas gudrība + 2. galvas gudrība +...+ n-tās galvas gudrība / galvu skaits. Es pilnīgi jūtu kā tuvojas ilgi gaidītā laiskuma nedēļa, mani pārņem slinkuma vibrācijas un patīkama kņudoņa vēderā. Visi darbi veicas raitāk un kvalitatīvāk, jo ir viena doma galvā - vēl tikai mazliet, pavisam nedaudz. Ak, jaukās baumas...
Slann Powers. 20 taksoni no kailsēkļiem man jāiedabū galvā 3 dienu laikā. Ak, svētais Dendron, stāvi man klāt! :D Nu tā, esmu kritis kārdinājumā, un sev uz ziemassvētkiem pasūtījis lietotu konsolīti :) Nu TĀĀ sakārojās izbaudīt spēļu klasiku uz ne-datora! Ja kāds zinātu atbildi uz manu lielo jautājumu labāk par mani...ehhh Sāku jau par ziemassvētkiem domāt, dāvanas sev un citiem gādāt...jocīgais! Zinu, pārāk agri, bet tā sanāk. Halci, ko daram ziemassvētkos, neizlaidīsim tak ikgadējo piparkūku svilināšanu, ne? Šogad svinēšu riktīgajā datumā, lai tas kristiešu datums paliek tikai tā, pasēdēšanai Aizā pie vecākiem un vecvecākiem. Apņemšanās, tagad tik atliek piepildīt. Ammm...the tough question: Kāda būtu labākā rīcība, ja esmu palūkojies uz kaudzi ar vecajiem ierakstiem, un sapratis, ka esmu kļuvis par pavisam citu cilvēku? Dzēst, atstāt, noglabāt kautkur personīgajos arhīvos? Grūti izlemt. Bet par daļu no viņiem pat mazliet kauns. Kas notiks pēc vēl tikpat ilga laika, es kaunēšos par to, kas esmu tagad? Diezgan muļķīgi, bet tā sanāk. Es pats sev nemanot esmu ļoti, ļoti izmainījies, kā ar iekšām uz āru izgriezts jūtos, bet labā nozīmē. Tie, kuri mani pazīst, un arī tie, kuri domā, ka pazīst, apgalvos, ka nekas jau manī nemaz nav mainījies, bet ir, ļoti ļoti ir, un man prieks par to. O : Krišjāni, kur? Pie Niagāras vai pie stacijas? Man vienalga! Alus dienas nozīmē konstantu mazliet-iereibumu, kurš beidzas ar biezputru un zapti. Ja pat Citrons var iemācīties pāris vārdus latviski, kādēļ tik daudz stāvus sporta biksēs staigājošo to nevar? Mazāk saprātīgas būtnes laikam. Nu kā, kā lai pieceļas un sāk darbus darīt, ja blakus kāds saldi guļ līdz pat 11iem? Citrons šovakar aizmieg uz sava ūdens trauciņa, nevis stūrītī, kā parasti, un es jūtos pārāk stipri nosauļojies. Wooot, esmu gatavs atpūtai! Šīs bija trakas dienas! Paveikt 12 dienu darbu nepilnās 6 dienās, to tikai mēs bijām spējīgi izdarīt! Pluss tāds, ka izdzīvojos svaigā gaisā, basām kājām pa parku, uun vēl tāds, ka tagad protu to visu darīt! Kādam nevajag kādu parku uzmērīt? uuu-uuuu! Paskat, cikos es vēl grafikā darbu līmēju un gar datoru bakstos! Traks vai? Nē, tikai ļooti gara ceturtdiena. Un pēc stundas ''jāceļas'', uz skolu jābrauc. Smieklīgi. Šite vajadzētu aizliegt tādu padarīšan', kā friends only, vai zinies! Tu cilvēks gribi palasīt kā taviem biedriem cibiņiem pa dzīvi sokās, bet še tev - nevar! Ai, kā augstskola mani mīl, pirmajā dienā jārokas pa dubļainu drazu kaudzi! Vismaz ir sajūta, ka sākas jauns posms, tad jau redzēs kas būs. Nu visu ko, bet A līmeni latviešu valodā tiešām nebiju gaidījis! Un man viņu tā vajadzēja matemātikā! Tas nekas, ka tagad varu pašaut azotē bezvadu internetu. Kur es iešu ar savu kasti, uz soliņa blakus dzērājiem sēdēšu? Un kaimiņi, maitas, visi kodēti! Pastāvīgs internets mājas apstākļos pagaidām tik sapņos redzams! :( Nu kādēļ jāpievelkas tieši pretpoliem? Kādēļ mīlestība savā visskaistākajā formā pastāv starp diviem pilnīgi atšķirīgiem cilvēkiem, kuri tāpat dzīvojot kopā, neapzināti padara otru līdzīgāku sev? Ļoti vēlētos kādreiz dzirdēt tāda cilvēka domas, kurš visu mūžu laimīgi nodzīvojis kopā ar tieši tādu pašu cilvēku. Un ja nu es uzskatu, ka nāve ir dāvana? Ja es patiešām domāju, ka laimīgs ir tas, kurš ticis no šejienes projām? Kurš mani sapratīs, ja es to pateikšu skaļi? Tik ļoti negribas egoistiski teikt - tu nedrīksti aiziet, jo man tevi vajag. Ja mīl, tad ir jālaiž, lai iet... Rakstu šeit tik reti, ka nez vai kāds pamanīs šo sakāmo. Skumji, ja ir apgrūtināta piekļuve pie interneta. Un nupat atklāju, ka nav jau arī ko teikt, ja visas manas sāpes un prieki paliek pie mana vistuvākā cilvēka. Lūk tā.
personality tests by similarminds.com Jā, ar ko lai sāk. Lai cik ļoti es nevaru ciest reperus, bārbijas, hiphoperus un citus bling bling zvērus, man tomēr nepatīk arī otra galējā puse - siekalaini, nodzērušies un rēcoši metālisti, kā arī melnie ar pārmelnu domāšanu. Un pēc tā visa es priecājos, ka mani draugi un cilvēki, ar kuriem es uzturos kopā, ir līdzīgi man. Lai kā kāds vēlētos visu tautu sadalīt daļās, es vienmēr izvēlēšos sudraba vidusceļu, un par laimi - es tāds nebūšu vienīgais. Nu lūk, šodien dodos mājās. Beidzot atkal bezmiega naktis pie MORROWIND, atkalredzēšanās ar manām bungām un ND, kuri noteikti pēc manis nav ne tuvu tik noilgojušies, kā es pēc viņiem. (Man ir jaunas nūjiņas!!!) Dzīve reizēm liekas tik skaista. Vislielākais prieks par to, ka mana mīļotā vienmēr ir ar mani! Es esmu ļauns, izlaidies, no manis nekas nesanāks, man dzīvē ies grūti, ar mani nevar rēķināties, un vispār - es esmu bezcerīgs un nekam nederīgs gadījums. Tāds mans raksturojums nupat izskanēja, un tas pats, no tā paša cilvēka mutes man tika teikts 10 gadu vecumā. Nav brīnums, ka šos 7 gadus es sevi esmu uzskatījis par sūdu, un mans pašvērtējums ir bijis mīnusos. Tādēļ, ka man ikviens ir varējis uzkāpt uz galvas un pakakāt. Ne tikai vienaudži, arī cilvēki, kuri ir mani visvairāk mīlējuši. Viss, es sākšu domāt par sevi, kļūšu par pretīgu egoistu, kuram par visiem ir pofig. Laikam to arī visi gaida no cilvēka, kurš vienmēr domā par citiem... Nu tā, esmu saslimis ar Morrowind! Paldies, halceon! 2 nedēļas kopā ar viņu dienu un nakti! Darkside, Rīga, vienalga kur. Labākais ir tas, ka es nemaz neilgojos pēc vientulības, jo mana dzīve ar to ir bijusi pārsātināta. Go on, call me crazy... Kas visiem ir pret tiem gejiem un lezbietēm? Kādēļ man neviens no viņiem nebojā dzīvi, bet redz liela tautas daļa baidās no tā, ka tagad ''Visi kļūs par gejiem''. Dzirdēju šito un gardi nosmējos. Vai tiešām cilvēki ir tik nestabili? Manu orientāciju nespētu izmainīt pat pieci gājieni. Nekas no šīm nekārtībām un nesaskaņām nenotiktu, ja pašā aizsākumā ''normālie'' cilvēki viņiem liktu mieru un vairāk uztrauktos paši par sevi. Es vienmēr vēlos viņai sniegt tik daudz mīlestības, maiguma, glāstu, skūpstu un apskāvienu, cik vien tas tajā mirklī iespējams, jo nav manos spēkos paredzēt rītdienu... |