Es pilnīgi jūtu kā tuvojas ilgi gaidītā laiskuma nedēļa, mani pārņem slinkuma vibrācijas un patīkama kņudoņa vēderā. Visi darbi veicas raitāk un kvalitatīvāk, jo ir viena doma galvā - vēl tikai mazliet, pavisam nedaudz.

Tik žēl, ka ar mūziku Latvijā mūsdienās tikai retais spēj iztiku nopelnīt. Ja būtu savādāk, tad es jau sen būtu tur iekšā, nevis tikai tagad mostos un domātu - vai spēšu to savienot ar mācībām? Ak, laimīgie tie, kuri pieprot aizraušanos ar skolu un darbu savienot. Jāsāk arī man šī prasme apgūt.