Pamuļķīgi es rīkojos, nudien. Pēdējā nedēļa, darbos slīkstu, bet sāku aktīvi strādāt tikai kad mutē smeļas! Bet tā sajūta, kad ir sesija beigusies, un vēl ir nedēļa, kad drīkst neuztraukties par dzīves grūtībām, ir gaidīšanas vērta. Jau trešo reizi es viņu tā gaidu.

Šodien aizgājām uz lasītavu, to lielo nopietno, kura LLU pilī, apsēdāmies, un 2 stundas spēlējām monopolu. Nākotnes plāni - atkārtot procedūru, pirms tam noejot gar zinātniskākajiem plauktiem un savācot kaudzi ar gudrākajām grāmatām, lai ir ar ko aizsegt datoru lai nebūtu tāds kauns no garāmgājējiem. :D