attitude
Šodien ir dažādu neskaidru, bet patīkamu priekšnojautu pārpilns moods. Vakar paveicām svarīgu darbu, šodien ir redzami pirmie pēdējo divu nedēļu darba rezultāti. Bērns vēl nesen ieņemts, bet pirmie ultrasonogrāfijas rezultāti jau apskatāmi.
Vakarējās nakts tumšāko daļu pēc kopīga darba paveikšanas kopā ar thel pavadījām Rīgas vienā no neskaitāmajām bijušā strādnieku rajona lētā gala ieskrietuvēm (precīzāk, proletāriešu kazino). Šīs ir gandrīz vienīgās vietas pilsētā, kur godīgs pilsonis var nesteidzoties un par salīdzinoši demokrātiskām cenām ietrallināt kādu dzērienu arī pavēlākā stundā.
Sarunas gaitā nonācām arī pie politikas tēmas (kas gan to būtu domājis?). Kurš gan nav pamanījis, ka biedrs thel pēdējā laikā visai bieži nāk klajā ar politiska rakstura izteikumiem gan par politikas procesiem mūsu valstī, gan par atsevišķajām personālijām.
Bios politikos jautājumā mana nostāja formulējot lakoniski ir šāda:
1) Pilsoniskā sabiedrībā ikvienam brīvam pilsonim ir pienākums piedalīties socpolit procesos un aktīvi paust savu nostāju, jo politika ir kopēja lieta (rēs publica)
2) Politiskā darbība ir vērsta uz kopējām interesēm un kopēju labumu, tāpēc politikas īstenošana personīgā labuma dēļ (kas atņem pieejamos labumus citiem) ir netaisnīga. Netaisnīga rīcība ir principā nosodāma
3) Socpolit netaisnīgums ietekmē tos, pret kuriem tā īstenota. Netaisnīguma paciešana var radīt afektus un resentimentu.
Tāpēc savā attieksmē cenšos ievērot stoicisma principus un neļaut ārējām lietām ietekmēt manas kaislības. Afektīvi pilsoņi nav labākā sabiedrības daļa, un resentiments nelīdz cīņā pret netaisnīgumu.