Ķēms

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Es zinu vienu - nekad vairs nenodarbošos ar personāla jautājumiem privātā uzņēmumā, es tās nesauktu par tiesībām😊, nekad darbinieks nebūs cilvēks😀, tīri apgrozāmais līdzeklis arī nav, bet apstākļi ir dažādi gan, jā… P.S.Laikam jāprecizē - īsti nedomāju, ka darbinieks ir mēsls, ne tā, bet gan - arī lielās kompānijas čakarē un, ja darbiniekam galvā nav kalkulators, darbinieks var kaut ko arī nepamanīt, piem., kādu kļūdu, bet neviens jau nesteidzas īsti labot, nav runa par visiem gadījumiem, te pat runa nav kā par resursu, bet gan par pozīcijām, kur darbiniekam visu laiku jāčeko sava situācija. Darbinieks var būt aizvainots, cilvēcīgi, bet tas neko nerisina; nesaprotu - kāpēc darba devējs parasti kļūdās, tā šim savam resursam samazinot kaut ko, ja būtu otrādi…
  • Tātad padomju sistēmai šajā ziņā (attieksmē pret cilvēku) bija taisnība.
    • Kāpēc taisnība? Sliņķiem un vārguļiem tā patika, bet pārējiem tā nebija izdevīga. Ir izdevīgi smagi strādāt un daudz nopelnīt.

      Tagad kapitālismā daudz kur vārguļiem piedāvā lielus pabalstus. Citi domā, ka ir atgriezusies padomju sistēma, bet tas ir tikai attiecībā uz šiem vārguļiem. Pārējie var jūgties kapitālisma važās un pelnīt lielo rubli.
    • Tikko bija viens piemērs, kur domāšana par cilvēkiem kā par resursiem ir daudz efektīvāka.

      Tas ir par pensijām un pensiju vecumu. Strādnieki ir kā resurss, kas nodrošina pensionāriem iztikšanu. Ja jauno cilvēku ir mazāk, tad ir mazāk resursu, un pensionāriem būs mazāks patēriņš.

      Bet citi domā par pensiju iemaksām un finansēm un citu figņu, kas sliktāk atklāj realitāti, kāpēc ir jāceļ pensijas vecums.
Powered by Sviesta Ciba