Es zinu vienu - nekad vairs nenodarbošos ar personāla jautājumiem privātā uzņēmumā, es tās nesauktu par tiesībām😊, nekad darbinieks nebūs cilvēks😀, tīri apgrozāmais līdzeklis arī nav, bet apstākļi ir dažādi gan, jā… P.S.Laikam jāprecizē - īsti nedomāju, ka darbinieks ir mēsls, ne tā, bet gan - arī lielās kompānijas čakarē un, ja darbiniekam galvā nav kalkulators, darbinieks var kaut ko arī nepamanīt, piem., kādu kļūdu, bet neviens jau nesteidzas īsti labot, nav runa par visiem gadījumiem, te pat runa nav kā par resursu, bet gan par pozīcijām, kur darbiniekam visu laiku jāčeko sava situācija. Darbinieks var būt aizvainots, cilvēcīgi, bet tas neko nerisina; nesaprotu - kāpēc darba devējs parasti kļūdās, tā šim savam resursam samazinot kaut ko, ja būtu otrādi…
Tas ir, kā es to sajūtu UK. Darbs ir ļoti saspringts, prasa lielu atdevi, bet attieksme vienmēr būs ļoti saudzīga – rūpēsies, lai veselība būtu laba, lai darbā justos labi, un lai kāds klients neuzbrauktu ar rupjībām (par tām uzreiz ieliekam melnajā sarakstā, nav viņa nauda tā vērta, ja darbinieks pēc tam ir depresīvs un slikti strādā) utt.
Mīnuss protams, ir tāds, ka ir cilvēki, kuri nespēj strādāt ar šādu atdevi. Viņi jāpaliek bezdarbniekos.
Tagad kapitālismā daudz kur vārguļiem piedāvā lielus pabalstus. Citi domā, ka ir atgriezusies padomju sistēma, bet tas ir tikai attiecībā uz šiem vārguļiem. Pārējie var jūgties kapitālisma važās un pelnīt lielo rubli.
Tas ir par pensijām un pensiju vecumu. Strādnieki ir kā resurss, kas nodrošina pensionāriem iztikšanu. Ja jauno cilvēku ir mazāk, tad ir mazāk resursu, un pensionāriem būs mazāks patēriņš.
Bet citi domā par pensiju iemaksām un finansēm un citu figņu, kas sliktāk atklāj realitāti, kāpēc ir jāceļ pensijas vecums.